Maijā Ventspils tiesa skatīs zināmā mērā bezprecedenta civilprasību, kuras ietvaros Ventspils Brīvostas pārvalde (VBP) prasa atzīt tās īpašumtiesības uz vairāk nekā sešus miljonus vērtiem AS Kālija parks nekustamajiem īpašumiem. Būtībā tas nav nekas cits, kā ārvalstu investoriem piederoša uzņēmuma ekspropriācijas mēģinājums, kurš starptautiskas tiesvedības gadījumā var smagi skart kā Latvijas valsts reputāciju, tā arī budžeta līdzekļus.
VBP civiltiesiskā kārtībā prasa izbeigt arī savstarpēji noslēgtos nomas līgumus un piedzīt no KP soda naudu četrkārtējas piestātņu un zemes nomas līguma maksas apmērā. Prasību VBP pamato ar ilgsto- šu uzņēmuma pārkrauto kravu kritumu. Tikmēr AS Kālija parks visus pārmetumus noraida, un VBP prasību sauc par nepamatotu un juridiski absurdu.
VBP prasības pamatā ir apgalvojums, ka zemes nomas līgumus ar AS Kālija parks tā savulaik noslēgusi ar mērķi efektīvi izmantot Ventspils ostas teritorijā ietilpstošos īpašumus ostā ienākošo kravu un to apstrādes apjoma palielināšanai. Tomēr, tā kā pēdējos gados AS Kālija parks apstrādāto kravu apjoms esot būtiski samazinājies, VBP tiekot liegts iekasēt ostas maksas, tādējādi nodarot tai vērā ņemamus zaudējumus. AS Kālija parks šo apgalvojumu uzskata par absurdu un ačgārnu, jo ostas maksas maksā kuģu aģenti, nevis AS Kālija parks, un uzņēmumam nav ne vismazākā sakara ar ostu maksām un to iekasēšanu. Tāpat AS Kālija parks uzskata, ka nav pārkāpis ar Brīvostas pārvaldi noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, un norāda, ka uzņēmums nekad nav apņēmies nodrošināt jebkādus papildu ienākumus Ventspils brīvostas pārvaldei. Visi ienākumi, kurus iznomātājs vēlas saņemt no nomnieka, ir ietverti nomas maksā, un VBP prasībā nav izvirzītas nekādas pretenzijas par tās samaksu no AS Kālija parks puses.
Par patiesībai neatbilstošu uzņēmums sauc arī apgalvojumu, it kā AS Kālija parks, uzsākot līgumattiecības, būtu solījis Ventspils Brīvostas pārvaldei pārkraut noteiktu kravu apjomu. Tāda vienošanās nekad nav tikusi noslēgta, turklāt uzņēmuma pārkrautais kravu apjoms nekādā veidā neskar un neietekmē maksājamās nomas maksas apmēru. Proti, VBP noteiktās zemes nomas maksas apmērs par zemes un piestāt- ņu lietošanu nemainās proporcionāli AS Kālija parks pārkrauto kravu apjomam. Kāda nomas maksa nolīgta, tādu uzņēmums arī maksā.
Tā kā AS Kālija parks akcionāru vairākums ir Nīderlandes Karalistē domicilētas komercsabiedrības, kuru ieguldījumus mūsu valstī, cita starpā, aizsargā arī Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, tad šādu prasību par īpašumu atņemšanu var tiešā veidā asociēt ar valsts politiku attiecībā pret ārvalstu ieguldījumu aizsardzību. Savukārt ekspropriācija, kā norādīts starptautisko tiesību doktrīnā, ir vissmagākais ārvalstu ieguldītāja tiesību aizskārums, ko var veikt uzņemošā valsts. Ne velti galvenais mērķis, valstīm slēdzot šāda veida starptautiskos līgumus, ir ieguldītāju pasargāšana no ekspropriācijas un tās nevēlamajām sekām. Jāatgādina, ka AS Kālija parks jau 2016. gadā vērsās pie ministru prezidenta Māra Kučinska, norādot, ka Ventspils Brīvostas pārvaldes lēmums atņemt uzņēmumam tā aktīvus ir pretlikumīgs uzbrukums ārvalstu investīcijām. Uzņēmums arī norādīja, ja šie prettiesiskie centieni netiks apstādināti, AS Kālija parks akcionāri ir gatavi vērsties pret Latvijas valsti starptautiskā tiesā. Un, tas savukārt, nekalpos ne mūsu valsts reputācijai, ne arī ārvalstu investoru piesaistīšanai. Turklāt nav izslēgts, ka uzņēmuma īpašuma atņemšana tiesas ceļā tādēļ vien, ka kāds cits nav guvis cerētos ieņēmumus, var novest pie līdzīgu ekspropriācijas gadījumu lavīnas. Diemžēl nav noslēpums, ka Latvijā jau bijis pietiekami daudz reiderisma vai uzņēmuma sagrābšanas gadījumu, kuros kā instruments kalpojusi tieši tiesvedība.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv
