Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam.

Valsts prezidents Bordānu aicināja divu nedēļu laikā – līdz 21.novembrim – izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

Ņemot vērā, ka jau mēnesi notikušās 13.Saeimā ievēlēto partiju konsultācijas par valdības veidošanu, Vējonis no Bordāna sagaida izlēmīgu un atbildīgu rīcību, lai panāktu vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu, kā arī prioritāri veicamajiem darbiem.

Prezidents arī sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti. Vējonis atkārtoti uzsver, ka no jaunās valdības sagaida gatavību turpināt stiprināt valsts un finanšu sistēmas drošību un veidot sabalansētu valsts budžetu.

Vienlīdz būtiski ir nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību, stiprināt mediju neatkarību Latvijā un stiprināt tiesiskumu, tai skaitā pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas mehānismus, uzsver Vējonis.

Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “Saskaņu”. JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai “Attīstībai/Par!” (AP) tiktu trīs ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.

Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai “KPV LV” JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet “Jaunajai Vienotībai” (JV) – tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus. Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt “neitrālu profesionāli” – bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.

Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA