Praktiski visā Latvijas teritorijā turpinās mitruma deficīts, taču vislielākais sausums valda tieši Kurzemes reģionā, īpaši labāka situācija nav arī Zemgalē un Rīgā. Daudzviet šajos reģionos lauksaimnieki ir ļoti nobažījušies un pauž, ka sausuma dēļ graudu, augļu un dārzeņu ražas varētu sarukt pat par 20-40%, atsevišķās kultūrās sasniedzot pat 50-70% un pat 90%.
Ventspilī un Pāvilostā kopš maija sākuma nav bijis lielu nokrišņu – pēdējo 40 dienu lietus summa ir nepilni divi milimetri jeb nepilni divi litri kvadrātmetrā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Arī Stendes novērojumu stacijā šajā periodā reģistrēti tikai 2,4 milimetri lietus. Mazāk nekā desmit milimetru nokrišņu pēdējo 40 dienu laikā bijis arī Kuldīgā, Kolkā, Mērsragā, Saldū un Rucavā, kā arī vietām valsts centrālajā daļā – Dobelē un Rīgā.
Jūnijā visvairāk nokrišņu pagaidām bijis Ziemeļvidzemē, tai skaitā Valkā šomēnes nolijuši 22, Alūksnē – 27 litri lietus kvadrātmetrā.
Klimatiskā norma jeb 1981.-2010.gada vidējais nokrišņu daudzums valstī kopumā ir 49 milimetri maijā un 74 milimetri jūnijā.
Tomēr arī tuvākajās dienās Latvijā būs pārsvarā sauss un arvien siltāks laiks. Sagaidāms, ka tikai vietām valstī nedaudz īslaicīgi līs, mežos saglabāsies ļoti augsta ugunsbīstamība.
Sausuma un karstuma ietekmē potenciālā augļu raža šogad Latvijā varētu sarukt par vismaz 40% salīdzinājumā ar to, kāda raža būtu bijusi normālā sezonā, skaidro Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
Augļkopji cieta būtiskus zaudējumus pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens lielajām lietavām, kas vairākkārtīgi samazināja plānoto ražu, aukstā un slapjā 2017.gada vasara traucēja normālu ziedpumpuru ieriešanos nākamā gada ražai, savukārt siltais laiks 2017.gada decembrī aktivizēja melleņu ziedpumpuru plaukšanu, bet vēlākajā salā tie ļoti cieta.
Latvijas Augļkopju asociācijas aplēses liecina, ka neatkarīgi no Latvijas reģiona šogad cieš visas kultūras, dzērveņu ražas zudumiem sasniedzot 90%, ābelēm, bumbierēm – 40-50%, saldajiem ķiršiem – 50-80%, krūmmellenēm – 40%, zemenēm – 60%, bet ogulājiem, tostarp jāņogām, upenēm, ērkšķogām un avenēm – 70%.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
