Ventspilnieks joko (8.IV)
Veiksme ir kā palaistuve – katru dienu pie cita!
Ventspilnieks joko (5.IV)
– Varbūt tēju?
– Es nedzeru tēju.
– Tad kafiju.
– Un kafiju nedzeru.
– Viskiju ar kolu.
– Es nedzeru kolu.
Ventspilnieks joko (4.IV)
– Sakiet, kā jūsu sieva sajuka prātā?
– Mēs bijām kalnos, tur ir ļoti laba atbalss, bet sieva bija pieradusi, ka pēdējais vārds pieder viņai.
Ventspilnieks joko (3.IV)
Gaidu, kad beidzot veļas mazgājamajām mašīnām parādīsies funkcija – izkārt veļu.
Ventspilnieks joko (2.IV)
Blondīne traucas lielā ātrumā pa ceļu, aptur policija.
– Vai zināt, ar kādu ātrumu jūs braucāt?
– Jā, ar piekto!
Ventspilnieks joko (30.III)
Labs sarunu biedrs ir tas, kas ne tikai klausās, bet arī ielej.
Ventspilnieks joko (28.III)
– Labdien, par ko sūdzaties?
– Par vientulību. Dakter, drīkst, es ar jums mazliet pasēdēšu?
Ventspilnieks joko (27.III)
– Kāpēc neglābāt sievu, kad viņa slīka?
– Es jau nemaz nesapratu, ka viņa slīkst! Auroja kā parasti.
Ventspilnieks joko (26.III)
Iespļaujot cita dvēselē, sekojiet līdzi vējam.
Ventspilnieks joko (25.III)
Sievietes ir ļoti laipnas, viņas var vīrietim piedot pat tad, ja viņš ne pie kā nav vainīgs.
