Ventspils domes mājas lapā saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma prasībām pieejama informācija par šā gada janvārī domes deputātiem un amatpersonām izmaksātā atalgojuma apmēru. Ja deputātu atalgojuma ziņā īpaša pārsteiguma nav, un daži domes vadībai pietuvinātie “pilsētas tēvi” kā saņēmuši, tā turpina saņemt teju desmit reizes lielāku atalgojumu nekā opozīcijas deputāti, tad domes izpilddirektora Alda Ābeles darba alga liks skaudībā noelsties ne tikai Latvijas lielo pilsētu izpilddirektoriem, bet arī valsts augstākajām amatpersonām.
Kā liecina domes publiskotā informācija, Aldis Ābele šā gada janvārī “uz rokas” saņēmis 4206 eiro un 36 centus (2017.gada decembrī – 4003,7 eiro). Tikmēr par Ventspili ievērojami lielākās un arī bagātākās Rīgas pilsētas izpilddirektors, domes deputāts Juris Radzēvičs pērnā gada decembrī (par janvāri dati vēl nav publiskoti) algā saņēmis 2365,59 eiro. Jūrmalas domes izpilddirektors saņēmis 2859,38 eiro, bet Daugavpils domes izpilddirektorei izmaksāti 1743,39 eiro, kuros ietilpst arī atvaļinājuma nauda 1091,75 eiro apmērā.
Ventspils pilsētas domes izpilddirektors neto atalgojuma ziņā apsteidzis arī Valsts prezidentu ar 3542,52 (pirms nodokļu nomaksas – 5121 eiro), Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Arni Salnāju ar 3978 eiro mēnešalgu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci ar 2888,27 eiro, Ministru prezidentu Māri Kučinski, kurš janvārī “uz rokas” saņēmis 3789,33 eiro, un valsts galveno ierēdni – Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, kurš saņēmis 2833,63 eiro.
Likums jau vairāk kā septiņus gadus visām Latvijas 119 pašvaldībām ik mēnesi liek publiskot visu deputātu un arī pašvaldību amatpersonu “uz rokas” saņemto algu. Likums viņiem visiem ir devis vienādus pienākumus un vienādas tiesības, taču atalgojuma apmēra starpība ir dramatiska. Nav noteikti ne deputātu un pašvaldības amatpersonu atalgojuma griesti, ne arī “sarkanās līnijas”, par kurām zemāk vairs nevar iet. Deputātu algu jautājumi ir pašu pašvaldību rokās. Rezultātā izveidojusies situācija, kad lojalitāte pašvaldību “patvaldniekiem” atmaksājas. Jo lojālāks ir deputāts, jo vairāk komitejās vai Ventspils gadījumā, komisijās, deputāts strādā un vairāk arī saņem.
Par šo jautājumu kā mediji, tā arī politikas eksperti ne reizi vien cēluši trauksmi. Piemēram, politikas centra Providus pētnieču Ivetas Kažokas un Līgas Stafeckas 2017.gadā veiktajā pētījumā Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās rodams maziepriecinošs secinājums – atalgojums ir spēcīgs ierocis domes priekšsēdētāju rokās: “Piepelnīšanās iespēju sagādāšana deputātiem pārvēršas no centieniem nodrošināt svarīgus balsojumus līdz koruptīvas vai sastingušas varas sargāšanai.”
Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka situācija ar pietuvināto un lojālo “apbalvošanu” varētu mainīties – šo jomu valsts pārvaldē neviens nekontrolē un datus neanalizē. Tātad, ir maz cerību saprast, kāpēc, piemēram, Rīgas pilsētas, ar tās vairāk kā 640 tūkstošiem iedzīvotāju un 2018.gadā prognozētiem 906 622 100 eiro lieliem budžeta ieņēmumiem, saņem mēnesī teju par diviem tūkstošiem eiro mazāk nekā Ventspils pilsētas izpilddirektors.
Salīdzinājumam var minēt, ka Ventspilī saskaņā ar oficiāliem datiem 2017.gada sākumā bija deklarēti 39 286 iedzīvotāji, bet pilsētas 2018.gada kopbudžeta ieņēmumi plānoti 70,874 miljonu eiro apmērā.
Varētu pieņemt, ka Ventspils vidējā atalgojuma ziņā visās sfērās, ne tikai pašvaldības amatpersonu algošanā, ir krietnu soli priekšā pārējai Latvijai, tomēr tā nav. Kā liecina interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia gadskārtējā algu un atlīdzību pētījuma dati, tad augstākais vidējais atalgojums – 936 eiro neto, ir Rīgā, bet zemākais Daugavpilī – 582 eiro. Savukārt vidējais atalgojums Pierīgā un Jūrmalā ir 865 eiro, Zemgalē – 680 eiro, Kurzemē – 678 eiro, Vidzemē 649 eiro, bet Latgalē 594 eiro.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
