Neraugoties uz Covid-19 krīzes izaicinājumiem, Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem gads bijis veiksmīgs

0
0

Aizejošais gads tranzīta nozari nav lutinājis. Covid-19 krīze, pret Baltkrieviju vērsto sankciju ietekme, Krievijas kravu apsīkums, kā arī atbalsta programmu trūkums nozarei no pašu valdības puses ostu biznesu nolika smagu pārbaudījumu priekšā. Tomēr Ventspils ostā strādājošie uzņēmēji pat tik sarežģītos apstākļos spēja gan piesaistīt jaunus klientus, gan likt stabilus pamatus nākotnei. Kāds tad bijis 2021. gads?

NNVT – viens no veiksmīgākajiem Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem  

Pateicoties Universālā kravu termināļa SIA “Noord Natie Ventspils Terminals” (NNVT) mērķtiecīgajai sadarbības partneru piesaistei, augsta līmeņa pakalpojumu nodrošinājumam, kvalitatīvai prāmju kravu apstrādei, kā arī investīcijām termināļa infrastruktūrā un inovatīvai pieejai lielgabarīta kravu apstrādē, NNVT arī Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos bija viens no veiksmīgākajiem Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem.

Uzņēmums arī šogad turpinājis aktīvu sadarbību ar vietējiem ražotājiem, pārvadājot vietējās eksporta kravas – kokmateriālus, koksnes granulas, kliju granulas, šķeldu, šķembas, rapša granulas, labību, dolomītu, kukurūzu u.c. Turpinās arī sadarbība ar saliekamo moduļu konstrukciju ražotāju SIA “Forta PRO”, un vairākas moduļu māju kravas jau aizceļojušas no Ventspils uz Zviedriju. Šogad veiksmīgi apstrādātas arī smagsvara kravas, tai skaitā vēja ģeneratoru komponentes, ģeneratori, transformatori, kas no Zviedrijas ar vairākiem kuģiem tika atgādāta tālākai transportēšanai uz Baltkrieviju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad lielāko kravu apjomu NNVT veidoja Ro-Ro kravas, kuru apjoms pēc divu jaunu “Stena Line” prāmju piesaistīšanas Ventspils maršrutam turpina augt. Šobrīd var droši teikt, ka pastāvīga prāmju satiksme starp Ventspils ostu un Nīnashamnu Zviedrijā būs vismaz nākamos 20 gadus. To paredz šogad starp NNVT un “Stena Line” noslēgtais sadarbības līgums.

“Baltijas Ekspresis” pierobežā strādā bez “LDz Cargo” starpniecības, kravu apjomi aug

Pēc ilgstošās dzelzceļa kravu pārvadājumu lejupslīdes, šoruden situācija beidzot sāka stabilizēties un pat uzlaboties. Par to liecina arī AS “Baltijas Ekspresis” (BE) darbības rādītāji. Piemēram, oktobrī BE sasniedza lielāko vienā mēnesī pārvadāto kravu apjomu rekordu kopš 2019. gada, noslēgti arī vairāki jauni sadarbības līgumi, kuri ļauj prognozēt kravu apjoma kāpumu.

Sadarbības līgums ar Lietuvas valstij piederošās kompānijas “Lietuvas dzelzceļš” kravu pārvadāšanas uzņēmumu “LTG Cargo” ļauj “Baltijas Ekspresim” pārvadāt kravas no Lietuvas pierobežas līdz pat Igaunijas robežai bez Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma SIA “LDz Cargo” starpniecības. Tas, savukārt, uzņēmumam dod iespējas saviem klientiem piedāvāt ekonomiski labākus nosacījumus, kā arī piesaistīt lielāku kravu apjomu.

BE šogad arī pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē sācis kravu pārvadājumus uz Rīgas ostu, kur noslēgts sadarbības līgums ar graudu pārkraušanas termināli SIA “Alpha Osta”. Savukārt septembrī BE, sadarbībā ar vienu no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS “Dobeles dzirnavnieks”, atklāja jaunu maršrutu graudu pārvadāšanai Dobele–Ventspils, tādejādi izveidojot lielisku jaunu produktu, ko piedāvāt Latvijas lauksaimniekiem un citiem kravu īpašniekiem. 

“Kālija parks” pārkrauj “Dobeles dzirnavnieka” graudus

Pēc Krievijas un Baltkrievijas kravu apsīkšanas specializētais minerālvielu kravas termināls AS “Kālija parks” (KP) ķērās pie jaunu kravas veidu piesaistes un termināla pielāgošanas to uzglabāšanai. Šis darbs vainagojās panākumiem, un šogad uz pieciem gadiem noslēgts līgums ar “Dobeles dzirnavnieku” par graudu pārkraušanu. Minimālais plānotais apjoms ir 200 000 tonnas gadā, bet tuvākajos gados to plānots vairākkārt palielināt. Sasniedzot šādu kravu apjomu, AS “Kālija parks” plāno investēt apmēram 10 miljonus eiro jaunas arkveida noliktavas celtniecībā ar 75 000 tonnu lielu ietilpību.

Pašlaik tiek realizēts sadarbības pirmais posms, kurā graudu uzglabāšanai un pārkraušanai tiks izmantotas KP terminālā esošās 4 kupolveida noliktavas. Savukārt graudu kravu apjomam palielinoties, papildus tiks izmantota arī uzņēmuma arkveida noliktava. KP noliktavās kopumā var uzglabāt 140 000 tonnas, tā trīs automatizētās kuģu iekraušanas ierīces stundā var iekraut līdz sešiem tūkstošiem tonnu kravas, savukārt divi vagonu izkraušanas mezgli spēj vienlaicīgi nodrošināt 14 vagonu izkraušanu. Ir arī cita ar kravu apstrādi saistītā infrastruktūra.

Termināla darbības nodrošināšanā ik gadus paredzēts ieguldīt aptuveni divus miljonus eiro, no kuriem viens miljons būs investīcijas, bet vēl viens tiks izmantots termināla uzturēšanas un iekārtu tekošo remontu vajadzībām.

BCT strādā atbilstoši ES Zaļā kursa prasībām un prognozē kravu apgrozījumu kāpumu

Specializētais akmeņogļu pārkraušanas terminālis AS “Baltic Coal Terminal” (BCT) šogad aktīvi strādājis pie ogļu plūsmas atjaunošanas un pielicis visas pūles, lai saimnieciskā darbība tiktu īstenota atbilstoši termināļa profilam. BCT izdevies visīsākajā laika posmā atjaunot un nodrošināt efektīvus un augsti kvalitatīvus pakalpojumus akmeņogļu pārkraušanai.

Lai arī 2020. gadā un šī gada sākumā BCT nācās strādāt “force majeure” apstākļos, sākot ar pēdējo ceturksni vērojama ogļu kravu plūsmas atgriešanās, un plānots, ka līdz gada beigām tā pārsniegs 500 tūkstošus tonnu. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gadā kravu apgrozījums varētu sasniegt 3 miljonus tonnu, un uzņēmums plāno atkal paplašināt savas rindas ar jaunpieņemtiem darbiniekiem.

Pašlaik BCT turpina ogļu kravu pārkraušanu Eiropas un citu pasaules reģionu ogļu patērētājiem. Piemēram, oktobra beigās ar kuģi “Navios Sphera” Eiropas patērētājiem tika nosūtīta Kazahstānas akmeņogļu krava, bet novembrī ar kuģi “MG Hammond” tika nosūtīta krava uz Dienvidameriku – uz Čīli. Sadarbība ar Kazahstānu turpinās, un var prognozēt, ka ogļu kravas Eiropas valstīm BCT tiks pārkrautas arī turpmāk.

BCT ir viens no modernākajiem šāda veida termināļiem Eiropā un videi draudzīgākais ogļu pārkraušanas terminālis Baltijas jūras reģionā, kurš jau šobrīd atbilst visām Eiropas Savienības Zaļā kursa prasībām. Uzņēmumā kopš termināļa atklāšanas tiek izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas, kuras maksimāli samazina apkārtējās vides piesārņojumu. 

“PKL flote” investē attīstībā un nākotnē raugās ar cerībām

AS “PKL Flote” pelnīti var saukt par vienu no pieredzējušākajiem ostas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Uzņēmums specializējies velkoņu pakalpojumu sniegšanā Rīgas un Ventspils ostās, un tā flote uzskatāma par vienu no modernākajām Baltijas jūrā. Gan Rīgas, gan Ventspils ostās “PKL flote” operē ar trīs moderniem ASD velkoņiem katrā. Līdztekus velkoņu pakalpojumiem uzņēmuma flote tiek izmantota arī ledus laušanai, ugunsdzēšanai, cilvēku un nelielu kravu pārvadāšanai, kā arī dažāda veida glābšanas operācijās.

Kopumā AS “PKL Flote” strādā vairāk nekā septiņdesmit augsti profesionāli, pieredzējuši darbinieki, un arī Covid-19 krīzes sarežģītajos apstākļos uzņēmumam izdevās ne vien saglabāt visu savu strādājošo skaitu, bet arī nodrošināt viņiem darba samaksu iepriekšējā līmenī. Piemērojoties jaunajiem darbības apstākļiem, tika nodrošinātas visas drošai darbības videi atbilstošās epidemioloģiskās prasības. Šogad “PKL flote” ieguldīja arī vairāk nekā miljonu eiro lielas investīcijas kuģu un tehnisko līdzekļu modernizācijā, remonta darbos un attīstībā.

Jāatgādina, ka 2020. gadā un šī gada pirmajā pusē ostu apgrozījumu krituma apstākļos tajās ienāca mazāk kuģu, taču gada nogalē jau ir vērojamas kravu palielināšanās tendences, kas dod pietiekamu pamatu optimismam. Lai arī kopumā 2021. gads bija sarežģīts, sadārdzinājās arī visa veida resursu cenas, kā, piemēram, dīzeļdegviela un elektroenerģija, taču visus izaicinājumus uzņēmumam izdevās sekmīgi pārvarēt un nākotnē “PKL flote” raugās ar cerībām.

 

28.12.2021. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs