Ventspilnieks joko (8.II)
Priekšniecība mani iesaukusi par Datoru. Ne tāpēc, ka es būtu baigi gudrs, bet tāpēc, ka pēc 15 mierīgi nosēdētām minūtēm es iemiegu.
Ventspilnieks joko (7.VII)
Recenzija par jaunā autora pirmo romānu: “Esmu pārliecināts, ka šī grāmata atradīs savu lasītāju. Iespējams, pat divus.”
Ventspilnieks joko (11.VII)
Šodien nosvēros. Un noliku svarus vistālākajā kaktā. Lai tur tas neģēlīgais melis stāv tik ilgi, kamēr man atvainojas.
Ventspilnieks joko (4.VIII)
“Cerība mirst pēdējā!” nodomāja omārs “Titānika” restorāna akvārijā...
Ventspilnieks joko (18.VIII)
Kāpjot kopā ar tēvu līdz dzīvoklim 9. stāvā, mazais dēliņš uzzināja daudz jauna par lifta meistariem.
Ventspilnieks joko (17.XI)
Paģirainajam diriģentam tā trīcēja rokas, ka koncertā klausītāji dzirdēja nevis Bēthovena simfoniju, bet Bēthovena remiksu.
Ventspilnieks joko (16.I)
Santehniķa sieva nevarēja vīram paskaidrot, kāpēc izsaukusi uz mājām santehniķi.
Ventspilnieks joko (17.I)
Optimists – cilvēks, kurš apprecējies ar savu sekretāri un iedomājas, ka arī turpmāk varēs viņai diktēt.
Ventspilnieks joko (17.III)
– Dzersi?
– Es uz muļķīgiem retoriskiem jautājumiem neatbildu. Lej!
Ventspilnieks joko (30.III)
Aktieri 16 reizes nāca paklanīties, taču skatītāji vispirms gribēja redzēt izrādi.
