Ventspilnieks joko (21.IV)
– Kur tu biji? Solīji būt astoņos, bet jau ir vienpadsmit!
– Es lidoju pie tevis kā lode.
– Тu esot redzēts bārā.
– Tas bija rikošets.
Ventspilnieks joko (8.VI)
– Dārgais, vai tu atceries, kā Šārona Stouna Pamatinstinktā policijas iecirknī kāju pār kāju pārmeta?
– Protams, atceros!
– Lūk, to tu, maita, atceries, bet maizi nopirkt aizmirsi…
Ventspilnieks joko (28.VI)
Ak, meitenes… cik labi, ka mēs paspējam iztrakoties jaunībā! Neviens ar tālruni neko neuzņēma un internetā nelika…
Ventspilnieks joko (6.VII)
Sentēvu padoms: odi vasarā mežā ir labākais pretapaugļošanas līdzeklis.
Ventspilnieks joko (3.XI)
Kādā dzīvoklī notiek vētraina ballīte. Kaimiņi izsauc policiju.
Zvans pie durvīm.
– Kas tur ir?
– Policija!
– Nevaru atvērt!
– Kāpēc?
– Mums slēgtais vakars.
Ventspilnieks joko (30.I)
Vientulība ir tad, kad nedēļā jums zvana piecas reizes. Un tas ir modinātājs.
Ventspilnieks joko (9.II)
Divi alkoholiķi:
– Jāni, kur mēs esam? Džungļos?
– Kārli, noņem dilles no brillēm…
Ventspilnieks joko (30.III)
Labs sarunu biedrs ir tas, kas ne tikai klausās, bet arī ielej.
Ventspilnieks joko (17.VI)
Pajautāju omītei:
– Pēc 55 kopdzīves gadiem tu opīti joprojām sauc par dārgumiņu, mīļumiņu. Kur ir noslēpums?
Omīte:
– Es pirms pieciem gadiem aizmirsu, kā viņu sauc,...
Ventspilnieks joko (17.IX)
Es esmu zvērs gultā. Precīzāk – koala. Varu gulēt 22 stundas diennaktī.
