Kā dzīvot, neražojot atkritumu kalnus

0
1056

Gada laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs saražo 312 kilogramu sadzīves atkritumu jeb teju kilogramu dienā. No tiem šķiroti un pārstrādāti tiek vien 15%. Pārējos apglabā zemē atkritumu poligonos, kur tie gulēs simtiem un tūkstošiem gadu, ražojot videi kaitīgās siltumnīcu gāzes. Lūk, daži vienkārši padomi, kā ikdienā samazināt atkritumu daudzumu, skaidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Ragn-Sells vadības pārstāve Inese Letinska.

Atsakies no lieka iepakojuma

Pēc Ragn-Sells pieredzes, vismaz 50% no visiem sadzīves atkritumiem veido otrreiz pārstrādājami materiāli – papīrs, kartons, stikls, koks, plastmasa u.c. No tiem var radīt milzums jaunu lietu, būtiski ietaupot resursus.

Vai zināji, ka:

  • Viena tonna pārstrādāta papīra izglābj no nociršanas 17 kokus?
  • Viena tonna pārstrādātas plastmasas ietaupa 1,8 tonnas naftas?
  • Katra pārstrādātā stikla tonna ļauj ietaupīt vairāk nekā tonnu dažādu dabas resursu?

Aplūko uzmanīgi savu iepirkumu maisu pēc lielveikala apmeklējuma – cik preces tajā ir iepakotas izšķērdīgi vai pārlieku grezni? Nav grūti pamanīt, ka liela daļa iepakojumu nav funkcionāli. Tie vēsta par produktu, tā ražotāju un piesaista pircēja uzmanību, bet pēc preces iegādes parasti tiek izmesti. Piemēram, aptuveni 50% ēdiena iepakojuma tiek izmesti tūlīt pēc produkta iegādes.

Lai samazinātu atkritumu daudzumu, izvēlies preces ar minimālu iepakojumu vai tādas, kas iepakotas videi draudzīgos materiālos.

Pastāv veidi, kā no iepakojuma vari atteikties vispār:

  • Iepērkoties tirgū, lūdz pārdevēju produktus ievietot savos traukos.
  • Ja vēlies būt īpaši dabai draudzīgs, izmanto stikla burkas vai pudeles un pēc tam nodod to šķirošanai. Stikls ir iepakojumu karalis – to var pārstrādāt bezgalīgi!
  • Pēc iespējas biežāk atsakies no vieglajiem bezmaksas plastmasas iepirkuma maisiņiem veikalos. To milzīgais patēriņš un ķīmiskās īpašības šo iepakojumu padarījušas par ievērojamu vides problēmu visā pasaulē. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji izmanto 158 šādus plastmasas maisiņu gada laikā. Dodoties uz veikalu, ņem līdzi savu auduma maisiņu vai somu.

Ēdienu līdzņemšanai liec savos traukos

Pārtikas industrija ir viens no lielākajiem vides piesārņojuma vaininiekiem, turklāt liela daļa ēdienu un dzērienu iepakojumu nonāk arī jūrās un okeānos. Ja arī tavs ik rīta rituāls ir kafijas paķeršanas degvielas uzpildes stacijā vai ikdienā bieži pērc ēdienu līdzņemšanai, padomā – varbūt vari rīkoties citādāk?

Rīta kafiju iepildi nevis vienreizējā papīra krūzē, bet termokrūzē, savukārt smalkmaizīti ieliec pusdienu kārbiņā.

Ja zini, ka pusdienu pārtraukumā netālajā ēdnīcā iegādāsies ēdienu līdzi ņemšanai, esi tālredzīgs un pēc ēdiena dodies ar saviem traukiem.

Arī tik vienkāršs ieradums kā ūdens atkārtota uzpildīšana savā dzēriena pudelē var būtiski samazināt atkritumu daudzumu. Katru dienu pasaulē tiek izmesti vairāk kā simts miljoni plastmasas pudeļu. Ja nu tomēr steigā izvēlies nopirkt mīļāko dzērienu plastmasas pudelē, izmet to plastmasai paredzētā konteinerā – to var atkārtoti izmantot līdz pat 30 reizēm.

Pasaules pieredze liecina, ka vislabākie rezultāti atkritumu šķirošanā ir tad, ja šķiršana notiek tur, kur atkritumi tiek radīti. Piemēram, ja izdzer ūdeni no plastmasas pudeles, iemet to PET pudeļu konteinerā. Visi tehnoloģiskie risinājumi, šķirojot kopā samestus sadzīves atkritumus pēc to savākšanas nedod labus rezultātus, jo šķirojamais materiāls ir netīrs un sliktā kvalitātē, kas samazina pārstrādes iespējas.