Vērtīgi padomi, kā pasargāt sevi no kiberuzbrukumiem

0
0

Tik digitalizēta ikdiena kā šobrīd nav bijusi nekad, un to uz savas ādas ir izjutis teju ikviens Latvijas iedzīvotājs – kas iepriekš šķita nesavienojams ar vārdu “tiešsaistē”, šobrīd jau liekas pašsaprotams. Arī konkurss “Ventspils IT izaicinājums 2021” ir pielāgojies jaunajiem apstākļiem un sniedz iespēju skolēniem parādīt savas radošās IT spējas attālināti. Taču, lai atgādinātu konkursa dalībniekiem par to, ka arī virtuālajā vidē ne uz mirkli nevar zaudēt modrību, NOD Baltic tehnoloģiju konsultants Kārlis Bergmanis ir sagatavojis vērtīgus padomus, kas būs noderīgi ikvienam interneta lietotājam.

Tikpat strauji, cik attīstās IT pasaule, to dara arī dažādi interneta krāpnieki, kuriem esošā situācija ir pavērusi plašas kiberuzbrukumu iespējas. Par to, kā pasargāt sevi, savus datus un ierīces un būt soli priekšā krāpniekiem, stāsta Kārlis:

“Dažādi digitālie rīki un risinājumi ir un būs neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, neatkarīgi no tā, kādu dzīves ceļu jūs izvēlēsieties – vai tieši IT nozarē, rakstot jaunas programmas, ieviešot jaunus risinājumus un pārvaldot lielus datortīklus, vai arī jebkur citur, izmantojot digitālās lietas savā ikdienā – mācoties, skatoties filmas, spēlējot spēles un atpūšoties.

Savukārt digitālajā vidē, tāpat, kā jebkur citur, ir jāievēro drošības noteikumi, lai tiešām izmantotu iespējas un nekļūtu par kādu hakeru vai krāpnieku upuri. Šajā rakstā es minēšu galvenos punktus, kas palīdzēs aizsargāt sevi un savas iekārtas.

Aizdomīgi? Iespējams!

Aizdomīgi piedāvājumi internetā ir vēl biežāki, nekā ikdienā. Krāpnieki var izdomāt jebkuru attaisnojumu, lai mūs uzrunātu un mēģinātu izvilināt paroles vai naudu. Zīmola drēbes ar 90% atlaidi? Avārijā cietuši cilvēki un nepieciešams viņus atpazīt, tikai jāievada FB parole, lai redzētu materiālu? Lapa, kas parādīs visus, kas ir skatījušies tavu FB profilu? Laimests loterijā, kurā tu neesi piedalījies, bet vienalga esi laimējis jaunāko iPhone? Protams!

Šie ir tikai daži no piemēriem.

Vienmēr rūpīgi apdomā – vai tas izklausās ticami? Vai līdzīgas atlaides/loterijas/notikumi ir redzēti arī pirms tam, ikdienā? Ja tomēr rodas šaubas, drošākais ir sazvanīt iestādi, par ko krāpnieki uzdodas, izmantojot tās mājaslapā norādīto telefona numuru un pārbaudīt, vai akcija eksistē. Savukārt ja kādā aizdomīgā piedāvājumā tevi aicina doties uz lapu, izmantojot noteiktu saiti, un ievadīt personīgos datus – e-pastu, sociālo tīklu paroles vai bankas konta informāciju – nedari to.

Paroles visam

Katram risinājumam, ko mēs lietojam, ir parole – kas nodrošina to, ka tikai mēs tiekam klāt mūsu e-pastam, sociālo tīklu profilam, veikalam un citām lapām.

Fakts: pēc aptauju datiem, 2020. gada pavasarī vienam cilvēkam vidēji bija 70 – 80 dažādu kontu. 2020 gada rudenī – jau 100. Vai ir iespējams, ka šis skaitlis kādreiz nākotnē samazināsies? Mazticams.

Līdz ar to parolei ir jābūt drošai, parasti tā ir vienīgā lieta, kas aizsargā mūsu kontus. Tai jābūt pietiekami garai (vismaz 8 simboli), pietiekami sarežģītai (jāsatur lielie un mazie burti, cipari un kādi simboli), un tā nedrīkst saturēt neko, kas saistītos ar mums, teiksim, Karlis2021 būtu slikta parole, savukārt #elDAP543! – jau nedaudz drošāka.

Kā atcerēties 100 šādas paroles?

Paroļu pārvaldnieks

Tā ir programma, kas uzstādāma datorā, telefonā vai pārlūkā (lielākā daļa arī māk sinhronizēties starp vairākām iekārtām), un turpmāk mēs varam visas paroles saglabāt tajā. Tāpat paroļu pārvaldnieki var arī izveidot šīs paroles paši, un mums tās pat nav jāzina – teiksim, šādu “`pt~”93,d’WBty8f” – un turpmāk mēs to ļaujam pārlūkā ievadīt pašai programmai.

Ir pieejami gan maksas, gan bezmaksas risinājumi, ar dažādām iespējām, teiksim, ESET Smart Security Premium ir antivīruss, kas sevī ietver šādu pārvaldnieku, savukārt KeePass ir manis paša izmantotais bezmaksas risinājums.

Ja tomēr vēlies paroles atcerēties citā veidā, šis resurss – https://passwordsgenerator.net/ – palīdzēs izveidot pietiekami drošas!

Programmas un citas lietas – no droša avota vai bezmaksas

Runājot par programmām, filmām un mūziku datorā, nav noslēpums, ka ir liels kārdinājums un pietiekami vienkārši tās iegūt par brīvu, ielādējot no dažādām vietnēm, torrentu saitēm vai citos veidos. Tomēr katra šāda programma nes līdzi zināmus riskus – mēs nekad nezinām, kas ir iekļauts failā, ko mēs saņemsim. Programmu instalācijas ir iespējams izmainīt, iekļaujot kaitīgu saturu kas pēc tam padarīs datoru uzlaužamu, vai arī, salaužot izstrādātāja aizsardzību, hakeri var būt arī salauzuši būtisku funkcionalitātes daļu, kas rada jaunus drošības caurumus.

Mans ieteikums, runājot par programmām – meklēt atvērtā koda (angliski – open source) alternatīvas, kas ir brīvi pieejamas bezmaksas. Piemēram, Microsoft Office vietā ir iespējams izmantot Open Office, Photoshop var aizvietot ar GIMP, šādu variantu ir daudz. Tas prasīs nedaudz vairāk laika apgūt katras programmas darbību, bet rezultātā jūs varat būt droši, ka dators ir kārtībā, gan no legālā, gan drošības skatpunkta.

Runājot par filmām un mūziku, ieteikums ir izvērtēt dažādus straumēšanas servisus, kas cenas ziņā reizēm neatšķiras no kino biļetes vai mūzikas albūma cenas, un ļauj klausīties un skatīties ievērojami vairāk.

Meklēšanas lapas tikai parāda saturu

Kad internets tikko parādījās, šķita, ka, ja reiz tas ir internetā, tad tā ir patiesība. Tieši otrādi, visur, kur ir cilvēki, būs arī krāpnieki. Meklēšanas dziņi, savukārt, tikai parāda pieejamos rezultātus, nepārbaudot to saturu.

Meklējot informāciju, mans ieteikums ir uzticēties rezultātiem pirmajā lapā, kā arī izvairīties no mašīntulkojuma lapām. Papildus tam, ļoti vienkārši palīdz matemātika “Jo aizdomīgāks būs meklējums, jo riskantāki būs rezultāti” – piemēram, runājot par šīm pašām it kā bezmaksas programmām vai filmām.

Mobilās iekārtas

Viedtālrunis ir būtībā tas pats dators, tikai maziņš – arī tur ir programmas, internets, visas mūsu apmeklētās lapas, bildes, video un daudz kas cits. Tādēļ arī telefonam ieteicams ieslēgt kādu aizsardzības mehānismu.

Jaunākām ierīcēm standartā ir dažādi mehānismi, kas izmanto pirkstu nospiedumus vai acs zīlītes vai sejas atpazīšanu, un to ieslēgšana pārāk nesarežģī ikdienas lietošanu.

Vecākiem modeļiem ir jāiztiek ar PIN kodu vai žestu paroli. Izmantojot žestu, izvēlieties kombināciju, kurai ir vairāk par 4 simboliem un kas nesākas kādā no stūriem – pētījumi liecina, ka tieši šāda kombinācija ir pati populārākā, un, ar to, vienkārši uzminama.

Papildus tam – arī telefonam var uzlikt antivīrusu, kas ne tikai , piedevām, ļaus to attālināti nobloķēt vai izsekot. Izsekošanas funkciju var ieslēgt arī jebkurā Android versijā – meklējot precīzu instrukciju “Find my device.””

 

3.12.2021. / Autors: Ventspils Digitālais centrs / Foto: Pixabay