Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ir vērsies pie Tieslietu padomes ar iesniegumu, kurā apliecina ģenerālprokurora Jura Stukāna nespēju nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu prokuratūras darbību.
Kristovskis iesniegumā mudina šos aspektus Tieslietu padomei izvērtēt pirms tā pieņem lēmumu nākamā ģenerālprokurora kandidatūras virzīšanai uz Saeimu apstiprināšanai amatā. Kā zināms, Tieslietu padome vērtē ģenerālprokurora amatu kandidātus, tostarp arī pašreizējo ģenerālprokuroru Stukānu, kurš ir izteicis gatavību turpināt pildīt šī amata pienākumus.
“Pēdējā pusotra gada laikā man ir bijusi intensīva komunikācija ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu kriminālprocesā par 1 427 853 eiro vērtu Ventspils brīvostas pārvaldes publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos izmeklēšanas problemātikas kontekstā.
Iesniegumā Tieslietu padomei esmu vērsis vērību uz ģenerālprokurora Stukāna bezdarbību, uz to, ka viņš ir pieļāvis šī kriminālprocesa atkārtotu izbeigšanu un nav atcēlis šādu prettiesisku lēmumu. Viņam personīgi ir labi zināmi noziedzīgā nodarījuma apstākļi, kurā Aivara Lemberga vadītā Ventspils valsts amatpersonu grupa ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgos nolūkos,” stāsta Kristovskis.
Šī kriminālprocesa izmeklēšana ilgst jau vairāk nekā četrus gadus un tajā ir redzama tiesiskuma kavēšana. Subsumcijas process tiek ignorēts, ko pilnībā apliecina nepamatota, prettiesiska lēmuma taisīšana, un atkārtotais mēģinājums prettiesiski izbeigt šo kriminālprocesu šī gada 28.aprīlī. Kriminālprocesa pirmā prettiesiskā izbeigšana notika 2023.gada augustā, kuru saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldi pārstāvošā advokātu biroja “Cobalt” sūdzību 2024.gada 2.janvārī, atcēla un kriminālprocesu atjaunoja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurore V. Jirgena.
Kopš prettiesiskās kriminālprocesa izbeigšanas, Kristovskis ir ne tikai bijis uz pāris stundu ilgu personīgu sarunu pie Stukāna Ģenerālprokuratūrā, bet arī veicis četrus ģenerālprokuroram personīgi adresētus iesniegumus.
“Šajos iesniegumos esmu izteicis neizpratni par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) acīmredzamo noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu ignorēšanu, neatbilstošo noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, izmeklēšanas nepamatotu novilcināšanu četru gadu garumā, kā arī izteicis bažas, ka KNAB procesa virzītāja Iveta Čaunāne un uzraugošais prokurors Kaspars Čīma atkārtoti gatavojas prettiesiski izbeigt kriminālprocesu. Esmu aicinājis ģenerālprokuroru izveidot komisiju augsti kvalificēta prokurora vadībā, kas izvērtē procesa virzītājas un uzraugošā prokurora acīmredzami ietekmētā lēmuma par kriminālprocesa pirmo izbeigšanu izvērtēšanai, kā arī aicinājis veikt iepriekš minētās procesa virzītājas un uzraugošā prokurora nomaiņu,” stāsta Kristovskis.
Iesniegumā Kristovskis pauž cerību, ka Tieslietu padome šī kriminālprocesa izmeklēšanas novērtējumu izskatīs ne tikai vērtējot ģenerālprokurora Stukāna piemērotību ģenerālprokura amatam, bet arī noziegumu pret jurisdikciju kontekstu, kas ir šī kriminālprocesa neatņemama sastāvdaļa, informē politiķis.
5.06.2025. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
