Asi kritizē par pieejamās informācijas trūkumu dzelzceļa elektrifikācijā

0
1055
Autors: Edijs Pālens/LETA
Autors: Edijs Pālens/LETA

Sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, pavēstīja biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.

”Pēdējo gadu laikā tranzīta nozarē ir vērojama kravu apmēru mazināšanās. Lai mazinātu kravu apmēru kritumu, Ventspils osta pat ir spiesta domāt par ostas industrializāciju. Šobrīd nekas neliek domāt, ka situācija varētu mainīties. Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija (SM) joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens,” klāstīja Antāne.

Pēc viņas teiktā, tā vietā, lai ieklausītos nozares teiktajā un kopīgi strādātu pie tranzīta nozares stabilizēšanas, SM demonstrē nepārvaramu vēlmi par jebkuru cenu realizēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, turklāt tas notiek bez skaidras izpratnes par tranzīta nozares turpmāko attīstību, prognozējamiem kravu apmēriem.

”Ministrija par visām varēm vēlas iztērēt no 690 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro, kā ieguvumus minot ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, atsakoties no dīzeļlokomotīvēm vilcienu pārvadāšanai, ātruma pieaugumu dzelzceļa pārvadājumiem un vilciena garumu, kas ļautu pārvadāt lielākus kravu apjomus. Sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, netiek atklāti pateikti un izdiskutēti iespējamie riski. Lai atpelnītu 1,3 miljardus eiro dārgu projektu, no kura tikai salīdzinoši nelielu daļu – 347 miljonus – ir apņēmusies segt Eiropas Savienība (ES), Latvijai būtu jānodrošinās ar līgumu par garantētu ne mazāk kā 40 miljonu tonnu pārvadāšanu gadā vismaz 40 gadus uz priekšu,” klāstīja Antāne.

Viņa uzsvēra, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ”Latvijas valstsvīru tuvredzību”, par nepieciešamajiem kravu apmēriem var tikai sapņot.

”Kur Latvija ņems elektrību elektrificētajam dzelzceļam, cik tā maksās, kā mainīsies elektrības cena, kā elektrifikācija ietekmēs dzelzceļa tarifus, kā tā salāgosies ar ”Rail Baltica” līniju un kādi risinājumi tiks veidoti šķērsojuma vietām, kā tas ietekmēs kravu caurlaidību? Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes ministrija nav gatava sniegt, bet kuras būtu nepieciešamas iegūt skaidri un nepārprotami vēl pirms ”Latvijas Dzelzceļš” un Latvijas valsts ir spiesti ņemt daudzsimtmiljonu kredītus, par kuru spēju atdot neviens pat nav mēģinājis sniegt jelkādus skaidrojumus un aprēķinus,” atzina Antāne.

Viņa uzsvēra – ja kravu apgrozījums turpinās kristies, investīcijas vajadzēs atpelnīt tik un tā, kas nozīmē nozīmē dzelzceļa tarifu pieaugumu, kam kā sniega bumbas efekts klāt nāks kravu īpašnieku interese meklēt lētākus ceļus līdz Baltijas jūras ostām, izvēloties Krievijas ostas, Klaipēdu vai Tallinu.

”Šāda mēroga valsts projektiem nepieciešams nozares un sabiedrības atbalsts. Taču tā vietā, lai ļautu sabiedrībai iepazīties ar grandiozajiem nākotnes plāniem, pamanīt papildu riskus un iespējas, rīkotu pilnvērtīgu diskusiju un rastu Latvijai vislabāko risinājumu, SM ir noslepenojusi ziņojumu par šo projektu. (..) Nekādu kritiku neiztur SM steiga realizēt šo projektu, aizbildinoties ar nepieciešamību nenokavēt iespēju iegūt ES finansējumu. Vai, nepārdomāti un alkatīgi kampjot Eiropas naudu, mēs kārtējo reizi nenovedīsim valsti uz bankrota sliekšņa,” pauda Antāne.