Eksperte: Ir ļoti grūti ieteikt mazajiem uzņēmējiem, kā strādāt turpmāk

0
939
Autors: SXC
Autors: SXC

Ņemot vērā to, ka nav pilnīgi nekāda skaidrība, kāds nākotnē būs nodokļu regulējums, šobrīd mazajiem uzņēmējiem ir ļoti grūti kaut ko ieteikt, kā strādāt nākotnē. Šādu atzinumu otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio izteica nodokļu eksperte, auditorkompānijas KPMG vecākā auditore Gunta Kauliņa.

Viņa atgādināja, ka joprojām ir dažādi nodokļu režīmi – reģistrēties kā pašnodarbinātai personai, dibināt normālu uzņēmumu vai dibināt mikrouzņēmumu. “Taču šobrīd būtu vairāk jāizvērtē [lēmuma pieņemšana] no tāda viedokļa, ka mikronodokļa maksātāja režīms ir zem jautājuma zīmes. Mēs nezinām, kas būs pat nākamgad, jo šobrīd likums ir atgriezts Saeimā un izskan dažādas versijas ne tikai par apgrozījuma lielumu, bet arī no tā, vai sociālās iemaksas paliks spēkā un vai vispār šāds nodokļu režīms pastāvēs ilgāk par diviem gadiem,” sacīja eksperte.

“Man būtu šobrīd ļoti grūti pateikt un kaut ko normāli ieteikt [mazajiem uzņēmējiem]. Kāpēc? Tādēļ, ka šobrīd nav skaidri zināms regulējums. Ja šis regulējums būtu skaidrs, tad mēs varētu izvērtēt, kurā situācijā ir izdevīgāk pieņemt vienu vai otru lēmumu, taču šajā brīdī, kad nekā nezinām, kāds šis režīms būs nākamgad, tad mēs prātīgi neko ieteikt nevaram,” norādīja nodokļu eksperte.

Pēc viņas vārdiem, nav ne mazākās jēgas apstiprināt kādus nodokļu režīmus, kuri radīti sasteigti. Viņa paredz, ka viegli neies arī darbā ar jauno regulējumu. “Tas, kādā ātrumā mēs parasti pieņemam regulējumus, to mēs zinām. Es pieņemu, ka būs diezgan liela, atvainojiet, bet “muļļāšanās” arī ar jauno likumu, kas tiek paredzēts mazajiem nodokļu maksātājiem. Labi, ka vismaz panākta vienošanās, ka šis režīms pastāvēs līdz laikam, kad tiks pieņemts jaunais regulējums,” atzina Kauliņa.

Viņasprāt, optimālais risinājums būtu mazajiem nodokļu maksātājiem pēc iespējas vienkāršot nodokļu režīmu. “Šis režīms, kas pastāvēja, bija tiešām ļoti vienkāršs un ērti maksājams, taču tajā pat laikā sociālais nodrošinājums nebija pietiekams cilvēkiem, kas strādāja mikronodokļa uzņēmumos. Līdz ar to šis jautājums bija jārisina, piemēram, paceļot likmi no apgrozījuma vai arī kaut kādā veidā nodrošinot sociālās iemaksas. Tas nav normāli, ka cilvēks, ja viņam ilgstoši sanāk strādāt šādā uzņēmumā, sociālās iemaksas samaksā vidēji no 112 eiro, kas absolūti viņam nenodrošina nekādu sociālo nodrošinājumu – ne pensijas, ne slimības lapas, ne bērnu kopšanas atvaļinājumu. Pilnīgi neko. Ja cilvēkam šāds sociālais nodrošinājums ir nepieciešams, tad iznāk, ka visi pārējie, kas maksā normāli sociālo nodokli, savā ziņā nosedz šāda cilvēka sociālo aizsardzību,” uzsvēra eksperte.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis izmantoja savas tiesības un piektdien nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Mikrouzņēmuma nodokļa grozījumus. Tie paredzēja, ka no 2019.gada tiks likvidēts mikrouzņēmuma nodokļa režīms.