Eksperts: Eksperiments ar ekonomiku noved pie vāja algu kāpuma

0
1002
Autors: Ieva Čīka/LETA
Autors: Ieva Čīka/LETA

Algota darba veicējiem atliek vien apbruņoties ar pacietību, ka straujāks algu pieaugums būs, tā, komentējot jaunākos datums par algu pieaugumu valstī, sacīja DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Algu pieaugums arī trešajā ceturksnī bijis vājš jeb 2,2% gada griezumā, vēl lēnāks nekā otrajā ceturksnī, kad tas bija 3,3%. Salīdzinājumam, abos iepriekšējos gados algas auga par 6,8%. Sabiedriskā un privātā sektora darbinieku algu kāpums bijis līdzīgs, attiecīgi 1,9% un 2,3%. Iepriekšējos trīs gados algas privātajā sektorā auga straujāk. Nozaru griezumā skatoties, izcilnieku trešajā ceturksnī nebija. Straujākais algu kāpums, attiecīgi 5,5% un 5,0%, bija nozarēs ar zemāko un augstāko algu līmeni – sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, finanšu pakalpojumos. Taču piecās nozarēs algas šajā laikā samazinājās.

“Algota darba veicējiem atliek vien apbruņoties ar pacietību, straujāks algu pieaugums būs. Šī frāze šogad jau ir pamatīgi ekspluatēta, taču ienākumu kāpumu paātrinošie faktori šobrīd jau ir redzami ļoti precīzi, tā nav, tā teikt, sausa runa,” komentēja Strautiņš.

“Aplūkojot ekonomikas ilgtspējīgā kodola attīstību, ja šādi var dēvēt eksportu, šogad aina nebūt nav nepievilcīga. Ir spoži sasniegumi ar tranzītu nesaistīto pakalpojumu eksportā, kopumā apmierinoši aug arī pievienotā vērtība preču eksporta nozarēs. Te nav daudz patīkamu pārsteigumu, bet rezultāts ir pieņemams, ievērojot joprojām nelabvēlīgos ārējos apstākļus,” sacīja eksperts.

Taču viņš norāda, ka šogad ekonomika saņēma pamatīgu fiskālu šoku. Ja mēs skatāmies uz starpību starp iekšzemē gūtajiem ieņēmumiem (t.i., izslēdzot ES fondus) un kopējiem izdevumiem, pirmajos trīs ceturkšņos šī bilance ir uzlabojusies apmēram par 2% no šī perioda IKP. “Diemžēl vārds “uzlabojusies” šajā gadījumā nozīmē, ka tūlītējā ietekme uz investīcijām un patēriņu ir bijusi negatīva. Skatoties uz notikumiem caur nozaru prizmu — ja ņem vērā celtniecības krituma tiešo rezultātu, kā arī nelabvēlīgo ietekmi uz pārējām nozarēm, to devumu IKP pieaugumā, arī rodas iespaids, ka šogad esam savas ekonomikas izaugsmei “noskauduši” pāris procentpunktu,” komentēja Strautiņš.

Jaunākie budžeta dati rāda, ka politikas svārsts jau kustas uz pretējo pusi, oktobrī valsts izdevumi gada griezumā palielinājušies par vairāk nekā desmito daļu. “Tātad šim nežēlīgajam politikas eksperimentam tuvojas beigas. Taču, ja eksperiments vispār nebūtu noticis, tad izaugsme jau šogad būtu pārsniegusi 3%. Negatīvā ietekme uz pieaugumu ir bijusi reāla, taču uz šo notikumu pamata vērptie secinājumi mēdz būt pārspīlēti, te ir daudz falšas drāmas. Mūsu ekonomikā vēl ļoti daudz kas ir uzlabojams, taču tās prakse ir krietni labāka par teoriju. Ir ļoti jauki runāt par reformām un nepieciešamību celt pievienoto vērtību, taču dažkārt ir jāsāk pašam ar sevi,” sacīja ekonomikas eksperts.