Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm. Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 miljonu eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām, situāciju saistībā ar Nord Stream 2 procesu Latvijā komenē Dienas Bizness žurnālists Egons Mudulis.
Viņš atgādina, ka iepriekš ministri bija nolēmuši, ka Krievijai, Vācijai un Austrijai tik būtiskais projekts apdraud Latvijas valsts nacionālo drošību. “Kad iecerētās ASV sankcijas draudēja skart Nord Stream 2 iesaistītās Eiropas kompānijas, vācu un austriešu ārlietu ministri, domājot par savām nacionālajām interesēm, ieteica amerikāņiem nebāzt degunu Eiropas enerģijas apgādes jautājumos.”
Mudulis norāda, ka Vašingtona Maskavas gāzes piegāžu paplašināšanas aktivitātēs redz draudu savām globālajām politiskajām un ekonomiskajām – ASV dabasgāzes tirdzniecības – interesēm. “Protams, arī Ukrainai un Polijai ir savas nacionālās intereses, lai krievu gāze Eiropu sasniegtu caur gāzesvadiem to teritorijās. Un arī zviedriem sava āda tuvāka. Viena osta projektā nepiedalīšoties un par to saņemšot kompensāciju, bet cita piedalīšoties, jo mūsu aizjūras draugiem nauda nesmird…,” uzsver žurnālists.
Dienas Biznesa pārstāvis lēš, kad Klaipēdā tika palaists sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kaimiņvalsts Ekonomikas ministrija aicinājusi ieinteresētās puses atrast veidus, kā no jaunās infrastruktūras labumu varētu gūt arī vietējā rūpniecība.
“Līdzīgi citām Eiropas valstīm, domājot par savām nacionālajām interesēm, Lietuva nesmādē ne krievu gāzi cauruļvados, ne norvēģu vai amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi. Lai kāda arī nebūtu politiķu retorika attiecībā uz Krieviju, tās tranzīta pārvadājumiem pa dzelzceļu uz Kaļiņingradu lietuvieši plēšot septiņas ādas salīdzinājumā ar baltkrievu kravām uz Klaipēdas ostu. Un Latvijas virzienā nojauktās sliedes Lietuva atliks atpakaļ, visticamāk, tikai tad, kad pūcei aste ziedēs. To visu saliekot kopā ar bijušā FIB vadītāja vārdiem – es nevaru atcerēties, kad mūsu politiķi būtu nopietni, pēc būtības un ar vēlmi rīkoties vaicājuši, kā aizstāvēt Latvijas politiskās un nacionālās intereses, lai ko arī par to nedomātu mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi Eiropā vai stratēģiskie partneri aiz okeāna,” turpina Mudulis.
Pēc viņa domām, tas nozīmē, ka gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā Latvijas Republikas valdības nostāju attiecībā pret Nord Stream2 projektu, saistībā ar kuru Ministru kabinets pieņēma lēmumu neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream2, SIA Noord Natie Ventspils Terminals un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus. Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Ministru prezidenta.
Uzņēmuma ziņojumā teikts, ka SIA Noord Natie Ventspils Terminals un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Strem2 īstenošanā, kas savukārt rezultējas Nord Stream2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā.
SIA Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Aivars Gobiņš norāda, ka šis projekts terminālam būtu nodrošinājis darbu pusotra gadu garumā un neatsveramu atspaidu tehnoloģiskajā attīstībā un pieredzē.
Ministru prezidents Māri Kučinskis norādīja, ka atbildes vēstules saturu vēl ir grūti komentēt, taču vienlaikus neuzskata, ka valdība kādam būtu par kaut ko parādā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: AFP/LETA
