Eksperts: Neatbalstām vēlmi palielināt budžeta deficītu, lai finansētu veselības aprūpes reformu

0
985
Autors: Edijs Pālēns/LETA
Autors: Edijs Pālēns/LETA

Fiskālās disciplīnas padome neatbalsta valdības viedokli palielināt nākamā gada valsts budžeta deficītu par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai finansētu veselības aprūpes reformu. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

“Mēs noteikti iestājamies par to, ka veselības aprūpes reforma ir vajadzīga, bet nedrīkst to darīt uz nākamo paaudžu rēķina,” sacīja Platais. “Ja mēs turpināsim aizņemties naudu šiem mērķiem bezatbildīgi, mums nākošajām paaudzēm var izveidoties tik lieli parāda slogi, kurus ekonomika jau vairs viegli nespēs kompensēt. Šis ir viens no būtiskākajiem iebildumiem sakarā ar valdības darbu pie nākamā gada budžeta. Mēs ierosinām, ka valdībai jāskata visa veida varianti, kā veselības aprūpes izdevumus finansēt, lai finansējums iekļautos budžeta ietvaros.”
Tas nozīmē, ka valdībai vienmēr būs mazāk finanšu līdzekļu nekā citiem, “lai mēs spētu finansēt tos izdevumus, kurus valdībai būtu jāfinansē”. “Fiskālās disciplīnas padome pamatā atbalsta valdības mērķi līdz 2020. gadam sasniegt nodokļu iekasējamību 33% no IKP, bet tas nebūs viegli sasniedzams uzdevums. Primārais šajā nodokļu reformu jomā būtu jautājums, kādā veidā panākt ēnu ekonomikas samazināšanu. Tas ir ne tikai tikt pie tiem cilvēkiem, kuriem nodokļi jāmaksā, bet kuri nemaksā, bet arī to, kā ar attiecīgu regulējumu un Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti nosegt ieņēmumu iekasēšanu, kur nodokļi netiek maksāti vispār,” pauda Platais un uzsvēra, ka jāpaplašina nodokļi tām sfērām, kas netiek pietiekami apliktas ar nodokļiem.
Pēc Platā vārdiem, ekonomisti brīnās par neparastajām tendencēm Latvijas ekonomikā, proti, valsts nespēju beidzot sākt attīstīties pēc lielās ekonomiskās krīzes. Tādēļ Latvija nedrīkst īstenot bezatbildīgu fiskālo politiku. Platais uzsvēra, ka valsts budžetā ir jāveido tā saukto drošības spilvenu, lai būtu drošība nākotnē neatkarīgi no tā, kā turpinās attīsīties Latvijas ekonomika. Padomes vadītājs atzinīgi novērtēja, ka pirmo reizi atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām valsts budžetā plānota fiskālā nodrošinājuma rezerve, proti, 0,1% no IKP. Tā ir nepieciešama, lai varētu segt valsts budžetā neparedzētus tēriņus.