Kad kārtējo reizi kāds asprātis mēģinās iesmiet par “lēnajiem igauņiem”, pasakiet viņam tikai divus vārdus – “Rail Baltica”. Ar šo projektu esam iesēdušies pamatīgā peļķē un pie viena uzmetuši arī savus kaimiņus igauņus, kuri, pretēji mums, nemuļļājas un savu maršruta posmu domā pabeigt 2030.gadā.
Teorētiski visu problēmu sāls slēpjas naudas trūkumā – vismaz mantru par nepietiekamo finansējumu atbildīgās amatpersonas skandē ne pirmo gadu. Turklāt valdošajās aprindās sazin kādēļ joprojām valda aplamā pārliecība, ka 85% no pilnīgi visa šī projekta īstenošanas segs Eiropas Savienība. Ir pietiekami daudz “Rail Baltica” projektēšanā, būvēšanā, staciju ēku celšanā un pāļu Daugavā dzīšanā iesaistītu bagātīgi apmaksātu ļaužu, kuri līdz pat šim laikam nav spējuši aptvert, ka ES fondu finansējums paredzēts vienīgi pašai dzelzceļa līnijai, nevis ap to apaudzētajām ekstrām. Gribat, teiksim, SPA, viesnīcu, kazino un augstas klases restorānu vietā, kur ātrgaitas vilciens šķērso Latvijas – Igaunijas vai Lietuvas – Latvijas robežu? Bet, lūdzu! Tikai par savu naudu. Eiropas Savienība priekš tā nedos ne centa.
Diemžēl ne Latvijas valdība, ne ierēdniecība, ne arī šī tiešām grandiozā starpvalstu projekta īstenotāji no Latvijas puses tā arī nav spējuši aptvert, ka pasaule negriežas ap viņiem. Pretējā gadījumā kāds no šīs kompānijas varbūt arī būtu izlasījis vēl 2017.gadā parakstīto vienošanos “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par “Rail Baltic/Rail Baltica” dzelzceļa savienojuma izveidi” kurā teikts, ka “pušu mērķis ir nodrošināt līdz 2025. gadam dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti, lai uzsāktu tā darbību 2026. gadā.” Tāpat arī tas, ka līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija. Kopš starpvalstu vienošanās parakstīšanas pie Satiksmes ministrijas stūres bijuši Uldis Augulis (ZZS), Tālis Linkaits (JKP), Jānis Vitenbergs (NA), Kaspars Briškens (PRO) un Atis Švinka (PRO). Savukārt valsts kuģa kursu attiecīgajā periodā noteikušas ZZS (Māra Kučinska valdība) un “Jaunā Vienotība” (divas Krišjāņa Kariņa valdības un Evikas Siliņas Ministru kabinets), bet neviens nav spējis sabiedrībai izskaidrot, kādēļ projekts tā kavējas, cik reāli ir iemesli tā neprātīgajam izmaksu kāpumam, kāda ir iesaistīto amatpersonu atbildība, utml. Nekā tāda nav, tāpat kā nav arī satiksmes ministru vai valdības vadītāju atbildības par novilcinātu laiku un netalantīgi izšķērdētu ES un valsts naudu. Vārna vārnai (ja tās visas pieder noteiktai politiskās elites grupai) nekad acī neknābs. Arī “Rail Baltica” projekta (ne)virzīšanos uz priekšu ietekmējusi kolektīvā politiskā bezatbildība, kad it kā vainojami ir visi, bet realitātē – neviens.
Vēl 2022.gadā visu trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” toreizējais valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna solīja: starptautiskā dzelzceļa līnija “Rail Baltica” tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam. Ir 2025.gada maijs un “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs Igaunijas Riigikogu pretkorupcijas komitejas sēdē atzīst: “Lai sasniegtu Salaspili, būs nepieciešami vismaz septiņi līdz astoņi gadi, tādēļ 2035. gads ir agrākais termiņš, kad varam reāli cerēt sasniegt Igaunijas robežu.”
Kāpēc sākumā teicu, ka ar savu nespēju profesionāli novadīt tāda mēroga projektu esam uzmetuši igauņus? Viss vienkārši. Kā minētajā sēdē izteicās infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss, ja Latvija patiešām neievēros grafiku, tad Igaunijā sāks darboties iekšzemes transports un jāgatavo konkursu par vilcieniem, kas kursēs tieši Igaunijā. Kopīgais starptautiskais vilcienu iepirkums notikšot vēlāk. Kad? Acīmredzot tad, kad “lēnie latvieši” būs tikuši skaidrībā ar saviem zelta pāļiem, padomju laika platuma sliedēm nepiemēroto lidostas termināli, kavēšanos ar “Rail Baltica” vajadzībām nepieciešamo zemju atsavināšanu un vēl neskaitāmām citām lietām.
Arguments, ka mums trūkst naudas, lai visu vajadzīgo izdarītu, neiztur kritiku. Kādēļ igauņiem pietiek līdzekļu, lai savu posmu pabeigtu līdz 2030.gadam? Un Lietuvai?
Igaunijai nāksies tērēt miljonus jaunu iekšzemes vilcienu iepirkumam. Latvija tikmēr ir daudz dziļākā bedrē, ko varas elite kautrīgi izliekas nemanām. Un tie ir katastrofālā stāvoklī esošie mūsu pašu dzelzceļa kontakttīkli. Bet tas draud ar jauno ViVi vilcienu fundamentāliem bojājumiem vai pat nodegšanu. Šāds gadījums, kad slikto kontakttīklu dēļ, vilciens aizdegās, jau ir bijis. Politiķiem tas ir kā pīlei ūdens. Pēc Andra Kulberga TV 24 raidījumā “Ziņu TOP” teiktā nauda šīs dzelzceļa infrastruktūras savešanai kārtībā bijusi iedota jau 2019.gadā, bet līdz kontakttīkliem tā netika. “Mums bija jādara tas jau sen. Bija iedota nauda, viss bija gatavs. […] Tagad šo naudu novirza “Rail Baltica” betona caurumu aizsegšanai.” Būtībā ir pat vienalga, kurš satiksmes ministrs šīm pasākumam deva zaļo gaismu, tas tikai apstiprina mūsu valdošās elites “lentīšu griešanas domāšanu”. Par kaut kādiem kontakttīkliem tak nelielīsies vēlētāju priekšā, bet par to, ka kārtējo reizi atrasta nauda “Rail Baltica” projekta īstenošanai un projekts raiti iet uz priekšu (vēl pirms pāris gadiem cilvēki tam tiešām ticēja) – gan.
Šodien ir grūti pateikt, vai 2035.gadā Latvija beidzot savu “Rail Baltica” posmu būs uzbūvējusi. Toties var prognozēt ka tad, ja nespēsim rast līdzekļus dzelzceļa infrastruktūras pienācīgai uzturēšanai un kontakttīklu atjaunošanai, elektrovilcieni var kļūt arī neizmantojami. Nudien negribētos pieredzēt, lai divdesmit pirmā gadsimta teju vai viducī, kad visa pasaule brauc ar moderniem ātrvilcieniem, Latvijā kursē vien novecojušie padomju laika dīzeļvilcieni…
15.05.2025. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Pixabay
