Drošības policija (DP) jau aptuveni astoņus mēnešus neatklāj, kādā veidā tiek izvērtēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dienesta pārbaudes slēdziens par “oligarhu sarunu” nokļūšanu publiskajā telpā. (No Ventspilnieks.lv ziņu lentes)
• • •
Tas, ka t.s. “oligarhu sarunas” viesmīlīgajā viesnīcas Rīdzene luksa istabiņā ir vien veču pamuldēšana pie laba sarkanvīna glāzes, nav nekāds noslēpums. Tā teikt, ko tik kaismīgās diskusijās nesarunā. Līdz ar to nav nekāds noslēpums arī tas, ka nekāda krimināllieta no šīm “sarunām” nesanāk. Toties baiss un nevienam neizpaužams ir noslēpums par to, kāpēc un kā valsts noslēpums par “oligarhu sarunu” saturu nonācis atklātībā. Un vēl lielāks noslēpums, protams, ir pati noslēpuma atklātībā nonākšanas izmeklēšana. Noslēpums par valsts noslēpumu. Neviens nedrīkst zināt, kas tieši tiek izvērtēts, kā tas tiek izvērtēts un kāpēc vispār tas tiek izvērtēts. Drošības policija labākajās cara laika slepenpolicijas tradīcijās norāda informāciju alkstošajai sabiedrībai: viss ir slepens, viss ir ļoti slepens. Kas zina, varbūt uzzinot šo šausmīgo noslēpumu, cilvēkam ar vājākiem nerviem var palikt slikti ar sirdi…
Protams, ir bēdīgi, ka visa diskusija par un ap “oligarhu sarunām” ir novirzījusies no sarunu satura un valsts nozagšanas fakta uz to, kurš, atvainojiet par izteicienu, maitasgabals šo informāciju ir iedevis žurnālam Ir. Tātad izmeklēšanas vērts ir nevis tas, kā un kāpēc tiek dalīti amati, saskaņoti ekonomisku afēru plāni un sadalītas ietekmes zonas, bet gan tas, ka vajag izķert un sodīt to vai tos, kuri grib, lai arī sabiedrība par to uzzina. Ja ne visu, tad vismaz – uzzina vairāk. Un vēl bēdīgāk, ka “noslēpums” ir pat pats DP uzsākto dienesta pārbaužu “priekšmets” – respektīvi, kas vispār tiek pārbaudīts un kādā veidā.
Tātad – būtībā vienīgais reālais ieguvums no visa šī milzīgā skandāla politiskajā virtuvē ir apziņa, ka mēs tagad labi zinām to, par ko pirms tam nojautām. Un vēl esam iemācījušies “pārliecinošo leksiku”, kādā tiek kārtotas valstiskas lietas. Protams, kā papildu bonuss: esam uzzinājuši, ko īstenie marionešu teātra vadītāji domā par vienu vai otru ietekmīgu vai mazāk ietekmīgu politiķi Saeimā, valdībā vai tiesībsargājošās instancēs. Viens mazliet par daudz glāzē ieskatās, citam nagi niez uz lielāka kumosa nogriešanu no svētku tortes, vēl cits – ir pārāk mīksts un lokans… Citiem vārdiem, katram jau sava uts, katram pa kādam trūkumam, un vispār – neviens taču nav bez grēka.
Drošības policijas rūpīgi sargātais noslēpums par to, kādā veidā un kas tiek pārbaudīts, nenoliedzami, ir no likuma puses attaisnots – sak, esam pilnīgi slepena organizācija, pilnīgi slepeni strādājam ar informāciju, sargājam valsts noslēpumu kā savu acuraugu. Citādi sanāks kā “knābim” – nesmukums pa visu ģīmi. Un pilnīgi slepeni, protams, arī nodosim visu informāciju kur un kam nepieciešams, lai tie tur tālāk – arī pilnīgi slepeni – varētu pieņemt lēmumu par vainīgo sodīšanu ar visu likuma bardzību. Par ko un kāpēc tiks sodīti – arī tas ir slepeni. Tiesa gan, visa šī noslēpumu par noslēpumu sargāšana šobrīd izskatās visai komiska, jo labi zināms ir gan dienesta pārbaudes iemesls, gan iepriekšējā informācija, kas izraisījusi visu sekojošo notikumu lavīnu. Neatbildēts ir tikai viens jautājums: ko tieši šai pārbaudei vajadzētu noskaidrot? Un runa nebūt nav, ka, lūk, persona A ir aiznesusi mapīti ar ierakstiem uz žurnālu Ir. Tas tāpat ir skaidrs. Svarīgāk būtu uzzināt – kā tas tā varēja gadīties, ka KNAB ar tādu pacēlumu un jaudu uzsāktā lieta izčabēja un pazuda nebūtībā gluži kā lietus lāses šīs vasaras izkaltušajās smiltīs? Un te nu DP, tāpat kā pašam KNAB būtu jāspēj sniegt atbildes – atklāti, nevis slepeni kaut kur kuluāros. Kurš, kāpēc un kā brīdināja operatīvajā lietā iesaistītos “oligarhus”, ka par viņiem “interesējas” šādā pārbaudes procesā? Jo šis jautājums ir daudz svarīgāks par pašu “sarunu” nopludināšanas faktu. Varētu pat teikt – valstiski svarīgāks.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
