Somu hamburgeru tirgotājs Hesburger pagājušajā nedēļā nāca klajā ar kādu interesantu atklāsmi: Ventspilī visvairāk izjūtot iedzīvotāju skaita samazinājumu. Pats par sevi tas nav nekas jauns – mēs taču visi zinām, ka pēdējās desmitgades laikā pilsētas iedzīvotāju skaits sarucis teju par piektdaļu, kas absolūtajos skaitļos līdzinās normālai nelielai Latvijas mazpilsētai. Un šobrīd mūsu ir vairs tikai 36 tūkstoši. Turklāt tas ir pēc oficiālajiem datiem, uzskaitot deklarētos iedzīvotājus. Cik mūsu ir patiesībā, nav precīzi zināms…

Līdz ar to Hesburger atklāsmi varētu uzskatīt vien par atgādinājumu esošajai situācijai. Ja nebūtu kāds “bet”. Šajā pašā paziņojumā medijiem somu ātrās ēdināšanas gigants analizē vasaras darbu sezonalitāti un, protams, arī “noieta tirgu”. Un, lūk, secinājums, kas Ventspilij nemaz nenāk par labu. Turklāt liek aizdomāties arī par iemesliem, kāpēc ir tieši tā? Proti, t.s. kūrorta pilsētās vasaras sezonas laikā pieaug gan sezonas darba meklētāju skaits, gan gandrīz dubultojas apgrozījums: tātad pieaug apmeklētāju daudzums. Un “kūrorta pilsētas” tiek minētas trīs: Rīga, Jūrmala un… Liepāja. Jā, jā, mūsu Kurzemes kaimiņi nezin kāpēc vasaras sezonā spēj pulcēt gan pilsētas viesus, gan nodrošināt ar sezonas darbiem strādāt gribošus jauniešus, kamēr Ventspilī situācija tiek raksturota kā bēdīga.

Ventspils, kas savas pilsētas mārketinga pasākumiem izdod daudzus jo daudzus tūkstošus, ir palikuši iepakaļ kaimiņiem, kur “pilsētas rītdienas” reklamēšanai netiek tērēts teju nekas. Acīmredzot plaši popularizētās svētās govis pilsētas ielās, ziedu paklājs vai Ordeņa pils kā teju visas valsts populārākās apskates vietas ir vien šķietamība, kuras “burbulis” tiek uzturēts no pilsētas, tātad – visu mūsu – maciņiem. Bet reālā situācija, par ko liecina minētais Hesburger paziņojums, ir pavisam cita. Pat salīdzinājumā ar kaimiņu Liepāju. Protams, protams, mēs varam arī naivi cerēt, ka tieši mūsu pilsētas ļaudis un viesi izvēlas daudz veselīgāku pārtiku un pusdieno vienīgi glaunajos Ventspils restorānos, nevis ātro hamburgeru ieskrietuvēs… Diemžēl tā būs vien cerība, kura patiesībai neatbilst nekādi. Ne velti daudzviet pasaulē, analizējot vispārējo tirgus situāciju, tiek lietots t.s. Macdonald’s indekss, respektīvi, par tirgus aktivitāti un pieaugumu (vai, tieši otrādi, samazinājumu) liecina tieši šī ātrās ēdināšanas uzņēmuma apmeklētāju skaits.

Iemesls satraukumam šeit ir – kāpēc tieši specifiski Ventspilī, kur taču arī ir gan Zilā karoga pludmales, gan apskates vietas, gan plaši izslavētais (vismaz mediju vidē) komforta līmenis, tirgus vērtējums ir tik depresīvs. Un, ai, kā negribētos ticēt, ka pareizais varētu būt pirmais, visacīmredzamākais secinājums: tātad, neraugoties uz milzīgajiem tēriņiem pašreklāmai un pat zināmajam “vadonības kultam” pilsētā un ārpus tās, pilsētas ilggadīgā vadība ne tikai nav spējusi “pacelt” Ventspili reālajos, nevis iedomātajos augstumos, bet arī ir novedusi to tik zemu, ka pilsētas vārds tiek īpaši minēts kā negatīvais piemērs: “piemēram, Ventspilī mēs īpaši izjūtam iedzīvotāju skaita samazinājumu pilsētā, tāpēc jaunu darbinieku piesaiste ir īpaši izaicinoša,” paziņojumā norādījusi Hesburger pārstāve.

Tas, ka pilsētas dzīve nav nebeidzams tingeltangelis un nepārejošs dzīves festivāls, laikam būtu skaidrs. Vai vismaz būtu jābūt skaidram. Sevišķi jau cilvēkiem, kuri pilsētu ir vadījuši desmitgadēm. Taču skaudrā dzīves realitāte mēdz ienest savas korekcijas: un mums, ventspilniekiem, būtu ļoti jāpadomā, pirms arī turpmāk uzticēt pilsētas vadību cilvēkiem, kuri ar vieglu roku tērē tūkstošus, lai nodrošinātu savu, nevis pilsētas popularitāti, tērē, lai reklamētu sevi, taču tā arī nespēj parūpēties ne par pilsētniekiem, ne arī par pilsētas viesiem, ja jau objektīvie “tirgus rādītāji” norāda augšupejošas tendences tepat blakus, Liepājā, bet pie mums bultiņas un diagrammas slīd uz leju… Šoreiz laikam nederēs arī ierastās atrunas par “sorosītu ordām”, ļaunajiem un ventspilniekus nemīlošajiem ierēdņiem kaut kur galvaspilsētas varas gaiteņos, vai arī citplanētiešiem, kas ar NATO gaisa kuģiem iejaucas mūsu pilsētas mierīgajā dzīvē. Negribas jau ticēt, ka arī Hesburger pārdevēji ir kļuvuši par sorosītu algotņiem, bet nespēja atrast darbiniekus un piesaistīt viesus Ventspilī liecina par kādu īpašu sazvērestību.

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA