Kad Dziesmu svētku noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē 2001. gada jūnijā Latvijas valsts prezidente teica savus nu jau par hrestomātiskiem kļuvušos vārdus “Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un ko mēs gribam, to mēs varam!”, tauta uzgavilēja. Šo frāzi daudzi atceras vēl šodien, taču tās nestais vēstījums gadu gaitā ir kaut kā izplēnējis un pārklājies ar ikdienības putekļiem. Vai gan citādi varas aprindās dažādos līmeņos būtu tik ērti un nesatricināmi iekārtojies pirtnieku Ansis, kurš tikai trin un trin neiztērējamo vērdiņu, vairodams savu turību un uzspļaudams citiem.
Kārļa Skalbes pasaka mūsdienās pārvērtusies skaudrā realitātē. Tikai vērdiņa vietā nākuši iepirkumi, pašvaldību un arī valsts atbalsti dažādiem apšaubāmiem pasākumiem. Piemēram, Rīgas domes vairāku gadu garumā piešķirtie vairāk nekā 100 000 eiro “Saskaņas” un “9may.lv” aktīvistes Danutas Dembovskas organizācijai “Humora komiteja”! Pats jaukākais, ka “humoristu” kantoris pastāv tikai “uz papīra”, ar gada pārskatu iesniegšanu pārāk neaizraujas, toties cītīgi piedalās 9. maija pasākumu organizēšanā. Nebūtu opozīcijas deputātu vērīguma, “Humora komiteja”, visticamāk, par Rīgas nodokļu maksātāju naudu tādā garā rullētu vien tālāk. Tagad minēto kantori vētīs KNAB, interesi par tās darbību izrādījis arī Valsts ieņēmumu dienests, bet vai mēs varam justies droši, ka līdzīgas biedrības nesa- ņem dāsnus atbalstus arī citās pašvaldībās? Ventspilī uzmanības vērta varētu būt “Ventspils attīstības aģentūra”.
Ventspilniekiem būtu interesanti uzzināt, cik liela ir šai aģentūrai piešķirtā pašvaldības finansējuma daļa. Jo vairāk tādēļ, ka pilsētas saimnieks Aivars Lembergs tikai pērn vien šajā aģentūrā nopelnījis 91 560 eiro, kamēr Ventspils dome viņam algā samaksājusi krietni mazāku summu – 19 372 eiro. Ventspilniekiem nudien ir tiesības zināt, konkrēti par kādu darbu veikšanu VAA pret viņu jau gadiem ilgi izrāda ievērojamu dāsnumu, jo pašvaldības budžeta lauvas tiesa, kā zināms, veidojas no iedzīvotāju maksātās nodokļu naudas. Ne mazāk interesants ir stāsts par Ventspils Olimpiskā centra iecerēto iespējamo funkciju pārdali, ievērojamus līdzekļus pārmetot uz jaundibināmu biedrību. Patiesībā jau biedrības dibināšana nebūtu nekas slikts, ja vien tā nebūtu domāta sava veida nodokļu “optimizēšanai”. Atzīsim, nav normāli, ja pašvaldība visaugstākajā līmenī prāto kā likumīgā veidā izgrozīties no uzņēmuma ienākumu nodokļa nomaksas! Vai tiešām šīs shēmas apspriešanā piedalījās tas pats Lembergs, kurš bargi kritizēja valdības iecerēto nodokļu reformu, sakot, ka nodokļu reformas īstenošanai izraudzīts nekvalitatīvs scenārijs, un valdības plānotās reformas rezultātā nodokļu ieņēmumi samazināsies par 620 miljoniem eiro?
Taču iecerētā Ventspils OC funkciju pārdale arī būs viens neliels piliens neieņemto nodokļu jūrā! Vēl viens pirtnieku Anšu cienīgs gājiens bija elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) skandāla laikā gaismā nākušais fakts, ka vairāki uzņēmumi pamanījušies saglabāt licences, lai arī solītās koģenerācijas stacijas nav uzbūvējuši. AS “Sadales tīkls” dalībnieki netīšām nepamanīja, ka testā jauda tiek padota no pārvietojama ģeneratora. Skandālu Latvijā netrūkst, taču šis ietekmē mūs visus – obligātā iepirkuma finansēšana notiek no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Pēc skandāla ripojusi jau “Sadales tīkla” attīstības direktora galva, Ekonomikas ministrijai nācies atkauties no daudziem un dažādiem pārmetumiem, tomēr cik daudz Latvijā vēl ir šādu pirtnieku Anšu rūpalu, kurus mediji vēl nav pamanījuši un izcēluši dienas gaismā?
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
