Pēc pagājušā gada sākumā kravu apgrozījuma “eksplozijai” sekojošais atslābums, ko izraisīja Krievijas lēmums novirzīt kravas uz savām ostām, 2017. gads tomēr vērtējams ar ļoti treknu plusa zīmi. Pērn AS Baltijas ekspresis sasniedzis rekordlielu kravu pārvadājumu apjomu – 7,1 miljons tonnu. 2017.gadā pārvadājumu rezultāti bijuši faktiski divas reizes labāki kā 2016.gadā. AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze atzīst, ka šis ir ļoti nopietna darba rezultāts, jo par spīti dažādiem šķēršļiem ir izdevies piesaistīt jaunas kravas, turklāt būtiskā apjomā.
Biedrībā Baltijas asociācija – Transports un loģistika (BATL) ietilpstošā uzņēmuma AS Baltijas ekspresis pagājušā gada sākumā uzrādīties darbības rezultāti lika daudziem izbrīnā ieplest acis, jautājot – kā gan tas izdevies?! Kravu apjoma kāpums sasniedza 313%, kas uzņēmumam ļāva tobrīd palielināt savu tirgus daļu no 10% līdz 25%, tādējādi apsteidzot Baltijas tranzīta servisu un kļūstot par otro lielāko pārvadātāju pēc kravu apgrozības rādītāja valstī. Vislielākais apjoma pieaugums piedzīvots martā, kad kravu pārvadājumu apjoms palielinājās pat vairāk nekā četras reizes un sasniedza 415% salīdzinājumā ar 2016.gada martu. Turklāt kravu pieauguma temps bijis ar pieaugošu dinamiku – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, janvārī pārvadājumu apjoms sasniedzis 310%, bet februārī – 316%.
Uzņēmums kopumā pērn cerēja pārvadāt pat nepilnus astoņus miljonus tonnu kravu, taču Krievijas lēmums un arī pašu valsts iekšienē vērojamie procesi vēl straujākas izaugsmes procesus piebremzēja. Tomēr jāatzīmē, ka pērn sasniegtais kravu apgrozījums tik un tā ir lielākais visā AS Baltijas ekspresis 20 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē.
“Ja palūkojamies uz kopējiem rādītājiem, iznāk, ka pagājušajā gadā vidēji diennaktī esam nosūtījuši desmit kravas vilcienus diennaktī. Tas ir vairāk nekā 20% no visa kravu darba apjoma Latvijas dzelzceļa tīklā! Kopējais darba apjoms salīdzinājumā ar 2016. gadu ir pieaudzis gandrīz divkārt,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.
Viņš stāsta, ka uzņēmuma akcionāru AS Ventspils tirdzniecības osta un AS Ventbunkers vadība 2016.gada otrajā pusē ieguldīja lielu darbu sarunās ar potenciālajiem kravu nosūtītājiem, lai saglabā- tu un piesaistītu lielākus kravu apmērs Ventspils ostai. “Baltijas ekspreša uzdevums bija ļoti īsā laikā spēt mobilizēt resursus un pārvest trīsreiz lielākus kravu apjomus nekā iepriekš. Faktiski no trim krautiem vilcieniem diennaktī 2016.gada oktobrī jau novembra beigās sākām vest 10 un vairāk vilcienus diennaktī,” stāsta M.Bremze un piebilst, ka rekordlielu apjomu uzņēmums sasniedza pagājušā gada sākumā, kad diennaktī nosūtīja pat 18 vilcienus.
“Lai to visu paveiktu un sasniegtu, bija arī jāveic būtiski ieguldījumi. Bija vēl vairāk jāuzlabo AS Baltijas ekspresis lokomotīvju parka kvalitāte. Pārsvarā strādājām ar daudz jaudīgākām 2te116 sērijas lokomotīvēm, līdz ar to bija nepieciešams arī palielināt lokomotīvju brigāžu darbinieku skaitu un uzlabot kopējo darba organizāciju. Manuprāt, ir būtiski, ka pagājušajā gadā radījām 35 jaunas darbavietas [strādājošo skaits pieauga līdz 241 cilvēkam – red.] tieši lokomotīvju brigādēs. Varu tikai vēlreiz un vēlreiz teikt lielu paldies visiem darbiniekiem par profesionāli un kvalitatīvi paveiktu darbu, kas ir galvenais faktors un stingrs pamats AS Baltijas ekspresis pagājušajā gadā pieredzētajam izaugsmes veiksmes stāstam,” sacīja M.Bremze.
Būtiski pieaugot apgrozījumam un līdz ar to arī darba apjomam, ir radīti apstākļi, lai varētu palielināt vidējo darba samaksu saviem darbiniekiem. Vēl viens liels notikums bija Daugavpilī atvērtā jaunā lokomotīvju ekspluatācijas nodaļa.
Tomēr pērn pēc straujā gada sākuma situācija mainījās. M.Bremze skaidro, ka būtisku ietekme bija un joprojām ir Krievijas dzelzceļa realizētajai taktikai attiecībā uz kravu īpašnieku pieteikumu nesaskaņošanu kravu nosūtīšanai Latvijas virzienā. “Šīs rīcības rezultātā Baltijas ekspresis 2017.gadā nepārveda vairāk nekā piecus miljonus tonnu kravu. Attiecīgi tas ir zināms apdraudējums darba vietām, kas nesen tika izveidotas, un, protams, tas ietekmē Latvijas dzelzceļu kā infrastruktūras pārvaldītāja ekonomiku, jo attiecīgi samazinājās Baltijas ekspreša maksājumi par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.”
Otrs faktors, kas ietekmēja un, kā uzsver M.Bremze, ietekmēs Baltijas ekspreša darbību, ir domstarpības ar Latvijas dzelzceļa koncerna uzņēmumiem par manevru darbu veikšanu Ventspils stacijā. “Zināma spiediena rezultātā Baltijas ekspresim nācās samazināt manevru darba apjomu, tomēr uzskatām, ka esam pietiekoši profesionāli un kompetenti, lai paši ar saviem spēkiem nodrošinātu uzņēmuma atvesto kravas vagonu nogādāšanu līdz termināļiem, kas ir mūsu klienti. Tāpēc nācās vērsties Valsts dzelzceļa administrācijā ar lūgumu izskatīt situāciju un atvērt Ventspils staciju tehnoloģisko operāciju veikšanai arī citiem komersantiem, ne tikai LDz Cargo,” komentēja uzņēmuma vadītājs. Lai gan šobrīd šis problēmjautājums vēl lēnām tiek risināts, M.Bremze ir drošs, ka Baltijas ekspresis varēs pilnvērtīgi nodrošināt manevru darbus Ventspils stacijā.
Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem un šķēršļiem, Baltijas ekspresis vadītājs cerīgi vērtē šī gada prognozes, tomēr nedrīkst atslābt – jāturpina strādāt tikpat apjomīgi kā pērn. Esošajos apstākļos, kad kravu apgrozījuma iespējas kļūst ierobežotākas, konkurence par to pārvadāšanu kļūst tikai saspringtāka.
“Vispirms Baltijas ekspreša uzdevums būs turpināt tikpat efektīvi nodrošināt pārvadājumus Ventspils ostas termināliem, neskatoties uz faktu, ka apjomu prognozes drīzāk ir konservatīvas un piesardzīgas. Otrkārt, 2018.gadā Baltijas ekspresis uzsāks pilnvērtīgi nodrošināt tehnoloģisko operāciju pakalpojumus Ventspils stacijā. Tas ir liels izaicinājums un prasa lielu mobilizāciju no uzņēmuma darbinieku puses. Treškārt, turpināsim strādāt pie jaunu kravu pārvadājumu produktu piedāvāšanas tirgus dalībniekiem. Baltijas ekspresim ir zināmas iestrādnes šajā virzienā un mēs turpināsim mērķtiecīgi strādāt, lai tās realizētu. Konkurence pārvadājumu tirgū ir milzīga un šis fakts neļauj samierināties ar sasniegto. Baltijas ekspresī vēl ir pietiekoši lielas izaugsmes iespējas,” cerīgi nākotnē raugās M.Bremze.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
