Potenciālajiem valdības partneriem ir domstarpības vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par KPV LV ierosinājumu automātiski piešķirt visiem deputātiem pielaides valsts noslēpumam un par slēgtām valdības sēdēm.
Premjera amatam nominētais politiķis Aldis Gobzems pēc tikšanās ar partijām žurnālistiem uzsvēra, ka politiķiem nebija iecerēts vienoties par šiem jautājumiem, jo politiskie spēki tos vēl pārrunās savās frakcijās.
Politiķis teica, ka šajā parlamenta sasaukumā vairāk nekā puse ir jauni deputāti, pret kuriem visiem esot iespējams izmantot šāda veida argumentāciju, kā pret Gobzemu, proti, ka viņam nevar uzticēt amatu, jo nav skaidrības par pielaides valsts noslēpumam iegūšanas iespējām. Līdz ar to jautājums par pielaidēm ir saistīts ar demokrātijas potenciālu apdraudējumu, ir pārliecināts politiķis.
Sešas tā dēvētās labēji centriskās partijas, kas piedalās sarunās par valdības veidošanu, lūgs audienci pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai rastu risinājumu situācijai, kad Ministru prezidenta kandidātam Gobzemam nav pielaides valsts noslēpumam, bet tās piešķiršana varētu prasīt laiku.
Pats Gobzems uzskata, ka tai vajadzētu būt plašākai sarunai par jauno politiķu iespējām saņemt pielaidi valsts noslēpumam, savukārt citi valdības veidošanas sarunās iesaistītie politiskie spēki norāda, ka iebilst pret pašreizējās pielaižu sistēmas reformu, jo uzskata to par samērīgu. Politisko spēku pārstāvji pirms tikšanās ar Valsts prezidentu atturējās prognozēt, kāds risinājums varētu iezīmēties sarunā.
Premjera amata kandidāts norādīja, ka viņa pārstāvētā partija KPV LV organizēs tikšanos ar Valsts prezidentu, lai risinātu jautājumu, kas saistīts ar pielaidēm valsts noslēpumam. Viņš norādīja, ka tas nav tikai jautājums, kas skar viņu personīgi, bet vairāk esot “saistīts ar demokrātijas potenciālu apdraudējumu”, ņemot vērā, ka 13.Saeimā vairāk nekā puse ir jauni deputāti.
Gobzems uzskata, ka nav demokrātiska situācija, kad jauns politiķis, ņemot vērā nepieciešamo pārbaudes laiku pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, nevar ieņemt Ministru prezidenta vai ministra amatu. Politiķis ir pārliecināts, ka šāda sistēma nepastāvot “nevienā pasaules valstī”. Vējoņa lēmums nominēt viņu premjera amatam ir kā signāls, ka visiem, arī drošības dienestiem, jāciena demokrātija, pauda Gobzems.
Sarunās tika pārrunāts jautājums, vai valdības sēdēm jābūt atklātām vai slēgtām, kā arī jautājums par konfidencialitāti sarunu laikā. Sarunas mērķis bija izrunāt iespējamos neskaidros jautājumu, sarunas dalībniekiem izklāstot savu redzējumu. KPV LV arī izskaidrojusi, kādā veidā tā redz atteikšanos no koalīcijas padomes. Politiskā spēka piedāvājums šajā un citos jautājumos vēl tikšot apspriests partiju frakcijās, pauda politiķis. Gobzems mudināja nesatraukties par ieceri rīkot slēgtās valdības sēdes, jo žurnālistiem tikšot skaidroti pieņemtie lēmumi.
Tikmēr potenciālie sadarbības partneri bija diezgan kritiski par šiem ierosinājumiem. Apvienības VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc tikšanās pauda, ka partija “absolūti neizskata iespēju ieviest sistēmu”, lai visiem Saeimas deputātiem automātiski tiktu piešķirta pielaide valsts noslēpumam. VL-TB/LNNK uzticas Latvijas drošības iestādēm, akcentēja Dzintars, piebilstot, ka partija augsti vērtē demokrātiju, bet tas jāsabalansē ar drošības interesēm.
VL-TB/LNNK arī neatbalsta ieceri par slēgtām valdības sēdēm. Tomēr, ja tas būtu pēdējais jautājums, kas traucētu vienoties par stabilas, rīcībspējīgas valdības izveidi, VL-TB/LNNK varētu apspriest kompromisus šajā jautājumā, norādīja partijas līderis.
Jaunās Vienotības (JV) politiķis Edgars Rinkēvičs arī bija skeptisks par KPV LV ierosinājumiem. Rinkēvičs sacīja, ka JV iebilst pret slēgtām valdības sēdēm, kā arī ir kategoriski pret reformu pielaižu piešķiršanā. Pašreizējā sistēma paredz līdzsvarotu pieeju gan no demokrātijas, gan no valsts drošības interešu puses, uzskata partija.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Edgars Tavars nebija tik kategorisks. Viņš pauda, ka ZZS “neliks šķēršļus” jautājumā par slēgtām valdības sēdēm, ja lēmumi tiks skaidroti sabiedrībai. Savukārt jautājums par pielaidēm vēl ir jāizdiskutē, norādīja Tavars.
Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce arī pauda iebildumus pret slēgtām valdības sēdēm un pielaižu sistēmas reformu. Turpmākajās sarunās Attīstībai/Par! piedalīsies un sagaida diskusijas par iecerētajiem darbiem.
Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji komentārus uzreiz pēc tikšanās nesniedza, norādot, ka to var darīt politiskā spēka priekšsēdētājs Jānis Bodrāns, kurš sarunā nepiedalījās. Bordāns norādīja, ka arī JKP nepiekrīt ierosinājumam par slēgtām valdības sēdēm un automātisku pielaižu piešķiršanu visiem deputātiem.
Lai arī partijām ir dažādi viedokļi būtiskajos jautājumos, kā arī nav skaidrības par Gobzema pielaidi valsts noslēpumam, pašlaik neviena no partijām sarunas pamest vēl neplāno. Neoficiāli politiķi norāda, ka līdz sarunai ar prezidentu strauji pavērsieni sarunās ir maz iespējami.
Lai arī politiķu vidū valda skepse pret KPV LV, tomēr netiek izslēgta iespēja, ka Gobzemam var izdoties izveidot valdību.
Autors: LETA / Foto: LETA
