Neieklausoties plašajos tranzīta un pārvadātāju nozares ekspertu un uzņēmumu iebildumos, valdība zaļzemnieka Māra Kučinska vadībā un par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija ar Ulda Auguļa (ZZS) “svētību” turpina uzstāt uz nepieciešamību īstenot apjomīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Diemžēl virzot projektu tiek noklusēts, ka šis projekts var izmaksāt daudzkārt dārgāk, nekā iepriekš minēts. Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) atklājusi, ka no sabiedrības tiek slēpta patiesā dzelzceļa elektrifikācijas cena – kopējās projekta pirmās kārtas izmaksas būs vismaz par 230 mlj. eiro lielākas un pārsniegs 670 mlj. eiro. Turklāt ar elektrifikācijas projekta īstenošanu Rīgas virzienā, strauji tiks pārdalītas kravas no Ventspils un Liepājas uz Rīgas virzienu.
LDZ interešu dēļ iznīcina Ventspils virzienu
Jau šobrīd valsts izveidotās tranzīta politikas dēļ izdevīgāki nosacījumi kravu pārvadāšanai ir uz Rīgas ostu. Valsts lēmums elektrifikācijas projektu īstenot tikai Rīgas virzienā nozīmēs Liepājas un Ventspils ostu konkurētspējas zaudēšanu. Ņemot vērā, ka vairāki šo ostu uzņēmumi ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem Kurzemes reģionā, ekonomiskās un sociālās sekas var būt ļoti nopietnas – tūkstošiem zaudētas darba vietas, cilvēku aizbraukšana no valsts, kā arī valsts kasē iemaksāto nodokļu apjoma samazināšanās.
Būtībā LDz piedāvātais elektrifikācijas projekts kalpo vienīgi paša LDz dominējošās lomas atbalstīšanai kravu pārvadājumos, kura tiek realizēta caur šī valsts uzņēmuma meitas sabiedrībām – LDz Cargo un LDz Loģistika. Tā kā LDz pieder dominējošā tirgus daļa kravu pārvadājumos uz Rīgu – 85%, bet Ventspils virzienā tā ir tikai 19%, Rīgas virziens ir LDz prioritāte. Pārējo pārvadātāju, kā arī Ventspils un Liepājas iedzīvotāju intereses pilnībā tiek ignorētas. Ventspilij un ventspilniekiem šis ir ļoti slikts signāls, jo, ja Krievijas kravu kritums jau tagad primāri ietekmē Ventspils ostu, tad pēc elektrifikācijas projekta pabeigšanas Ventspils var zaudēs arī Baltkrievijas kravas, kuras pa elektrificēto dzelzceļa posmu, iespējams, primāri tiks novirzītas uz Rīgu.
Zaļzemnieku valdība slēpj elektrifikācijas patieso cenu
Par elektrifikācijas patiesajām izmaksām nozares eksperti brīdinājuši jau iepriekš, taču ne valdība, ne atbildīgā Satiksmes ministrija viņu teiktajā nav ieklausījusies. Pretēji valsts pārstāvju paustajam, nozares pārstāvji paredz būtisku dzelzceļa kravu pārvadājumu sadārdzināšanos, kas var vēl smagāk iedragāt tranzīta nozares starptautisko konkurētspēju. Patreiz Satiksmes ministrija virza apjomīgā dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmo kārtu, kuras kopējais apstiprinātais finansējums ir 441 mlj. eiro. No tiem gandrīz 100 mlj. eiro veidos VAS Latvijas dzelzceļš ieguldījums, bet otru daļu – Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Taču lai projekts varētu normāli funkcionēt, valstij būs jāinvestē vēl 230 mlj. eiro no pašu līdzekļiem, par ko saprotamu iemeslu dēļ publiski netiek runāts, jo īpaši gaidot Saeimas vēlēšanas.
“Latvijas dzelzceļam būs jāiegādājas jaunas elektrolokomotīves, kas izmaksās aptuveni 130 mlj. eiro. Tāpat mūsu dzelzceļa stacijas pilnīgi nav tam tehniski piemērotas, tajās būs nepieciešams pagarināt esošo sliežu ceļu, un tas prasīs vēl aptuveni 100 mlj. eiro lielus ieguldījumus. Par šīm izmaksām neviens skaļi nerunā, jo ir skaidrs, ka pie tik lieliem valsts ieguldījumiem un prognozēto kravu bāzi nākotnē, šim projektam nebūs investīciju atdeves. Lai uz ko tiktu attiecinātas šīs papildus investīcijas, tas atstās būtisku ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājuma tarifu un/vai valsts budžetu” tā sarunā ar Ventspilnieks.lv skaidro BATL valdes loceklis Landmanis.
Ignorē pasažieru pārvadātāju intereses
Dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenotāji nav ņēmuši vērā arī AS Pasažieru vilciens intereses. Precīzāk sakot, tās tikušas pilnībā ignorētas. Lieta tāda, ka pašreiz pasažieru pārvadājumos tiek izmantota 3 kV līdzstrāvas sistēma iepretī LDz piedāvātajai 25 kV maiņstrāvas sistēmai. Latvijas nodokļu maksātājiem par šo “sīkumu” nāksies samaksāt vismaz 30 miljonus eiro. Apmēram tik daudz elektrifikācijas rezultātā izmaksās Aizkraukles virzienam nepieciešamie 10-11 duālās strāvas sistēmas elektrovilcieni.
Tiesa, būs arī ieguvēji, taču, kā norāda BATL, tie pārsvarā būs būvnieki un iekārtu piegādes starpnieki. Tikmēr dzelzceļa nozarei elektrifikācijas projekts nozīmēs kravu pārvadājumu pašizmaksas palielinājumu Rīgas un Igaunijas virzienā, kā arī nodokļu maksātājiem nāksies finansēt AS Pasažieru vilciens papildus izmaksas.
Kā var nesolīt!
VAS Latvijas dzelzceļš sola, ka pēc elektrifikācijas pārvadātāji ietaupīs vienu eiro uz tonnu. Landmanis, līdzīgi kā daudzi nozares eksperti, atklāj patieso prognozi: “Ņemot vērā nepietiekošo un nākotnē nestabilo kravu bāzi, kā arī tādus būtiskus aspektus kā papildu investīcijas un privāto pārvadātāju ekspluatācijas datus, pārvadājuma pašizmaksas samazinājums vienkārši nav iespējams ne pie kādiem nosacījumiem!”
Kritiku neiztur arī Satiksmes ministrijas arguments, ka elektrifikācijas projekts nepieciešams pozitīvas ietekmes nodrošināšanai uz klimata pārmaiņām. “Lai gan transports Latvijā veido 28% no SEG emisijām, saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem 92% šo emisiju veido tieši ceļa transports. Proti, vieglie un kravas transportlīdzekļi, kā arī autobusi. Tikai 7% emisiju rada dzelzceļš un kravu pārvadājumi pa to. Līdz ar to absolūti nav patiess apgalvojums, ko mēģina iestāstīt ministrija, ka šī projekta īstenošana ļaušot būtiski samazināt SEG emisiju daudzumu Latvijā. Patiesībā solītā ~0,5% SEG emisiju samazinājuma patiesā cena būs jau minētie 670 mlj. eiro, no kuriem liela daļa gulsies tieši uz nozares dalībnieku pleciem – uzņēmumiem,” norāda Landmanis.
Viņaprāt, esošajā situācijā, kāda valda kravu pārvadājumu segmentā, tā ir milzīga un nepanesama nasta. “Turklāt ne Satiksmes ministrija, ne Latvijas dzelzceļš, ne arī Ministru prezidents nesniedz skaidru atbildi par to, vai vērienīgais ieguldījums negatīvi ietekmēs jau tā pārmērīgi augsto dzelzceļa pārvadājumu tarifu, un kas segs infrastruktūras maksas pieaugumu, pārvadātāji (kuriem tirgus to neatļauj), vai valsts budžets,” sacīja Landmanis.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
