Baltijas jūras reģiona austrumu daļā par kravām cīnās desmit ostas. Tā ir pasaulē sīvākā ostu konkurence. Latvijas ostām jākonkurē ar Primorskas, Sanktpēterburgas, Ustjlugas, Tallinas, Klaipēdas, Būtiņģes un Kaļiņingradas ostām.
Autors: Ilze Liepa, Ventspilnieks.lv
Rīgas un Ventspils ostas galvenokārt specializējušās Krievijas ogļu un naftas produktu pārkraušanā, taču par šīm kravām konkurē gandrīz visas Baltijas jūras austrumu krasta ostas. Tomēr būtu aplami domāt, ka kravu paliek mazāk. Tā nav. Pērn austruma krasta ostas kopā pārkrāva 347 563 miljonus tonnu, un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šai līknei ir stabili augoša tendence.
Kravu pārorientēšanas draudi
Īpaši jāatzīmē tikai 2008. gadā darbu sākusī Ustjlugas osta, kura ar pērn pārkrautajām vairāk kā 90 000 tonnām apsteidza gan Primorsku, gan Pēterburgu. Arī 2017. gada pirmajā mēnesī Baltijas baseina ostas kopumā pārkrāva 20,6 miljonus tonnu – par 12,2% vairāk nekā analogā 2016. gada periodā. Līdera pozīcijās joprojām Ustjluga.
Turpinot realizēt savu transporta stratēģiju, Krievija arvien vairāk kravu cenšas novirzīt caur savām ostām, un kaimiņvalsts jau pērn paziņoja, ka līdz 2018. gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstīm, un kravas no Rīgas un Ventspils tiks pārorientētas uz Ustjlugu un Primorsku, kā arī Novorossijsku – ostu Melnajā jūrā. Nav izslēgts, ka līdz 2020.gadam uz Krievijas ostām var tikt pārorientētas visas kravas, kuras pašlaik pārkrauj Baltijas valstu ostās.
Krievija steidz “pārķert” baltkrievu kravas
Konkurences cīņā, kurā gan nevar izslēgt arī politiska elementa klātbūtni, Krievija mūsu tranzīta nozarei devusi vēl kādu triecienu. Pagājušā gada 20.oktobrī Krievijas valsts dzelzceļa kompānija Rossiskije žeļeznije dorogi (RŽD) noteica 25% atlaidi benzīna, dīzeļdegvielas un mazuta tranzīta pārvadājumiem no naftas pārstrādes rūpnīcām Baltkrievijā uz Krievijas ziemeļrietumu ostām. Atlaide būs spēkā līdz 2018.gada 31.decembrim. Nevar gan izslēgt, ka tā gluži vienkārši ir RŽD biznesa stratēģija jaunu kravu piesaistīšanai. Kā ziņoja Krievijas mediji, RŽD ir ieinteresēta atlaides piemērošanā, jo aizvien vairāk naftas produktu tiek transportēti pa cauruļvadiem, bet minētā atlaide RŽD tarifus šajā virzienā pielāgos pārvadājumu maksai uz Ventspils un Klaipēdas ostām.
Sabiedrotajos – sals
Pagaidām viens no mūsu labākajiem sabiedrotajiem cīņā par Krievijas kravām ir ziema un sals. Vienīgās neaizsalstošās Baltijas jūras austrumu krasta ostas ir Kaļiņingrada un Ventspils. Par aizsalstošām tiek uzskatītas Sanktpēterburgas, Tallinas un Rīgas ostas, bet pārējās, lai arī aizsalst, tomēr aizsaluma periodi nav lieli un būtiskus traucējumus nerada. Teorētiski tam Ventspils ostu vajadzētu nostādīt ievērojami izdevīgākā pozīcijā, tomēr Rīgas osta atrodas par dažiem simtiem kilometru tuvāk Latvijas austrumu robežai, un tas kravu īpašniekiem ļauj ietaupīt uz dzelzceļa tarifu rēķina. Lai nu kā būtu, bet gads Ventspils ostai ir sācies sekmīgi. Lielā mērā pateicoties arī aizsalstošajām Krievijas ostām, janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 40% vairāk nekā pērnā gada pirmajā mēnesī, un var prognozēt, ka arī februāris un marts nebūs sliktāki.
