SM: Izmaiņas ostu pārvalžu pārvaldībā nav vajadzīgas

0
1143
Autors: Ieva Lūka/LETA
Autors: Ieva Lūka/LETA

Izmaiņas ostu pārvalžu pārvaldības un uzraudzības jomā nav nepieciešamas, teikts šodien valdības apstiprinātajā atbildes vēstulē Saeimas komisijai.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija vērsās pie Ministru prezidenta, taujājot, vai nebūtu jāpilnveido ostu pārvaldības hierarhiskā struktūra, uzlabojot valsts interešu pārstāvību.

Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā vēstulē teikts, ka jau 2011.gadā tika izstrādāti pirmie priekšlikumi pārvaldības procesu uzlabošanai lielajās ostās, kas bija saistīti ar Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu Ventspils brīvostas pārvaldē, vēlāk arī Rīgas brīvostas pārvaldē. Tika veidotas darba grupas, piesaistīti Pasaules Bankas eksperti, sabiedrisko organizāciju un neatkarīgu audita kompāniju eksperti. Izstrādāti dažādi priekšlikumi, sniegti vairāki ziņojumi un pieņemti uzlabojumi tiesību aktos ostu pārvaldības un uzraudzības jomā.

“2012.gadā vērtējot priekšlikumus ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitātes uzlabošanai un ostu pārvalžu neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai, tika izstrādāti grozījumi Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas nolikumos. Attiecīgie grozījumi precīzāk definēja, kā Ministru kabinets īsteno pārraudzību ostu pārvaldēm un kā veicina ostu pārvalžu darbības procesu caurskatāmību (valdes lēmumu, gadu pārskatu publicēšana, valsts pārstāvju sanāksmju organizēšana u.c.),” skaidrots vēstulē.

Tāpat, lai analizētu Latvijas lielāko ostu darbību un pārvaldības modeli, kā arī sniegtu priekšlikumus ostu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un pārvaldības prakses uzlabošanai atbilstoši starptautiskajai pieredzei, 2012.gada nogalē SM noslēdza līgumu ar Pasaules Banku par nozares visaptverošas analīzes veikšanu. 2013.gada laikā Pasaules Bankas eksperti analizēja esošo situāciju Latvijas ostu sektorā gan no to konkurētspējas viedokļa, gan no pārvaldības un uzraudzības viedokļa. Eksperti detalizēti iepazinās ar situāciju Rīgas un Ventspils brīvostās, konsultējās ar ostās strādājošiem komersantiem, konsultējās ar sabiedriskām organizācijām un ekspertiem, sagatavoja gala ziņojumu un rekomendācijas un sniedza prezentāciju par tām.

Tālāk darba grupa vērtēja Pasaules Bankas pētījumā sniegtās rekomendācijas un citus pētījumus, kā arī iepazinās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja viedokli un priekšlikumus. “Attiecībā uz brīvostu un speciālo ekonomisko zonu pārvaldību Pasaules Banka piedāvāja veikt autonomas struktūrvienības izveidi ostas pārvaldes ietvaros vai izveidot atsevišķu pārvaldi ar vadību no privātā sektora. Darba grupa neatbalstīja šo priekšlikumu, jo esošā ostas pārvaldes struktūra un tās kompetence ļauj nodrošināt prognozējamu finansējumu gan infrastruktūrai, kas saistīta ar ostu termināļu attīstību, gan citiem rūpnieciskajiem objektiem – brīvās zonas uzņēmumiem. Tādējādi tiek stimulēta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšana ostās un pat ražotņu izveide. Arī sinerģija starp uzņēmējiem un ostu pārvaldēm ir efektīva vienas pārvaldes ietvaros,” klāstīts vēstulē.

Tāpat starp Pasaules Bankas rekomendācijām bija aicinājums vērtēt, vai Latvijas ostu juridiskais statuss nebūtu maināms, pārveidojot tās par valsts uzņēmumiem. Darba grupa, izvērtējot šo priekšlikumu, atzina, ka ostu pārvalžu galvenās funkcijas ir ostu teritorijas attīstība, infrastruktūras un drošības nodrošināšana un tās jānodrošina uz bezpeļņas principa, tādējādi ceļot ostas kopējo konkurētspēju un investīciju pievilcīgumu. Pārveidojot ostas par valsts uzņēmumiem, komersantiem, publiskām akciju sabiedrībām vai līdzīgiem uz peļņu orientētiem veidojumiem, to uzdevums būtu peļņas gūšana. Līdz ar to tiktu zaudēts pamatprincips, ka infrastruktūra jānodrošina par vismazākām izmaksām un uz bezpeļņas principa, un, lai gūtu lielākus ienākumus, būtu skaidra tendence palielināt ostu maksas, kas savukārt samazinātu Latvijas ostu un tranzīta koridora konkurētspēju kopumā un negatīvi ietekmētu plašu nozares uzņēmēju loku. Līdz ar to Darba grupa neatbalstīja šo priekšlikumu.

Darba grupa sagatavoja viedokli un ierosināja virkni ieteikumus par visām Pasaules Bankas pētījumā piedāvātām rekomendācijām. Lielākoties rekomendāciju realizācija ir pašu ostu pārvalžu kompetencē (piemēram, darbības izmaksu samazināšana, informācijas publicēšana mājaslapā, iekšējas kontroles kārtība, iekšēja audita veikšana, nomas līgumu normu pārskatīšana utt.).

“Ostu pārvaldības modelis netika mainīts, jo sabalansēta proporcija starp valsti un pašvaldību ostu valdēs ir optimālākais modelis, kurš nodrošina gan valsts, gan pašvaldību interešu sabalansētu realizāciju. Ostu pārvaldes atbilstoši likumam par ostām ir Ministru kabineta pārraudzībā un Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Balstoties uz darba grupas rekomendācijām, tolaik tika veiktas vairākas izmaiņas un liela daļa no tām tika iestrādātas ostu pārvalžu nolikumos. Šis modelis nodrošina pietiekamu caurskatāmību un tiesiskumu ostu darbībā. Nozīmīgākos lēmumus pieņem ostu valdes. Visi ostu valžu locekļi ir valsts amatpersonas. Informācija par pieņemtiem lēmumiem un gada pārskatiem tiek publicēta ostu mājas lapās. Valsts puses deleģētie valdes locekļi pirms katras valdes sēdes veic viedokļu saskaņošanu, lai nodrošinātu vienveidīgu attieksmi un stiprinātu valsts interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanā valdes sēdēs,” skaidrots vēstulē.

“Augstāk izklāstītie argumenti liecina, ka nav nepieciešama jauna turpmākā rīcība ostu pārvalžu pārvaldības un uzraudzības jomā,” norāda SM.