Pērn saņemto sūdzību skaits pasta nozarē audzis par 37%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotā informācija. Kopumā 2020.gadā SPRK saņēmusi 33 sūdzības un sniegusi 200 telefona konsultācijas lietotājiem.
«Pērn lietotāji visvairāk sūdzējušies par pasta sūtījumu kavēšanos. Šis sūdzību iemesls nav mazinājies un ir bijis vienmēr aktuāls, bet pandēmijas apstākļos tas ir pastiprinājies. Sūtījumu kavēšanos būtiski ietekmēja atceltie un ierobežotie starptautiskie pasažieru pārvadājumi gan Eiropā, gan pasaulē. Lai arī situācija pandēmijas apstākļos ir samilzusi, Pasaules pasta savienība atcēla jebkādus pasta sūtījumu piegādes termiņus un kvalitātes standartus starptautiskajā arēnā,» stāsta SPRK Pasta nodaļas vadītājs Bruno Frīdenbergs-Ansbergs.
Izvērtējot saņemtās sūdzības, 49% gadījumu pasta sūtījumi ir kavējušies, 9% gadījumos pasta sūtījumi bijuši bojāti vai nozaudēti.
Savukārt 6% sūdzības bijušas par sūtījumu glabāšanas ilgumu pakomātos un pāradresācijas pakalpojuma nenodrošināšanu uz citu adresi vai pakomātu.
«Bieži vien, saņemot pasta sūtījumu, lietotājs paņem savu ilgi gaidīto paciņu no kurjera un tikai atnākot mājās, ierauga vizuālus bojājumus. Šādi gadījumi notiek regulāri. Kopš Covid-19 apstākļu izplatīšanās, paku sūtījumu skaits ir pieaudzis par 150%. Lietotāji, arvien aktīvāk izmantojot pasta pakalpojumus, bieži vien steigā rūpīgi neiepazīstas ar operatora ieteikumiem, kā iesaiņot sūtījumu, lai tas droši sasniegtu galamērķi. Aicinām būt ļoti vērīgiem, lasot operatora norādes, lai mazinātu potenciālās problēmas, kas rodas gan saņēmējām, gan arī sūtītājam,» skaidro Frīdenbergs-Ansbergs.
SPRK atgādina, ka bojājumi ir obligāti ir jākonstatē, saņemot pasta sūtījumu, pasta darbinieka klātbūtnē. Ja sūtījums aiznests mājās un izpakots, ne akta sastādīšana par bojājumiem, ne kompensācija nav iespējama.
Ik gadu universālā pasta pakalpojuma sniedzējs AS Latvijas Pasts sniedz SPRK informāciju par sūdzību skaitu. Pērn AS Latvijas Pasts saņēma 922 lietotāju sūdzības, no kurām 250 sūdzības bija pamatotas.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem un regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem. SPRK patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.
10.03.2021. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs