Kirkups: Lietuva aktīvi pielāgojas norisēm tranzīta tirgū, ko nevar teikt par Latvijas dzelzceļu

0
0

Krievija arvien vairāk attīsta savu ostu darbību, tādēļ ir sagaidāms, ka tranzīta apmēri no Krievijas Baltijas valstu ostās turpinās samazināties, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Vitol Baltics valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

“Es domāju, ka lejupslīde turpināsies. Mēs sagaidām, ka Krievijas ostu kapacitāte tiks palielināta arī turpmāk. Tāpat tiks palielināta dzelzceļa un cauruļvadu kapacitāte, lai produktus uz Krievijas ostām varētu nogādāt,” pauda Kirkups.

Viņš arī atzīmēja, ka kravu kritums visās produktu grupās būs galvenais izaicinājums un drauds. Tāpat tālāko plānu izstrādi ļoti sarežģītu padara ģeopolitiskā nestabilitāte. “Aug konkurence no citu valstu puses. Mēs nevaram uz sevi skatīties tikai Latvijā un teikt, ka mēs konkurējam viens ar otru. Mēs konkurējam arī ar termināļiem Klaipēdā Lietuvā, mazākā mērā, bet arī ar Igaunijas termināļiem un, protams, ar Krieviju. Turklāt rubļa vērtības kritums pēdējā laikā maina skatījumu uz tranzīta izmaksām. Tā ir ļoti sarežģīta aina,” sacīja koncerna vadītājs.

Viņš arī piebilda, ka ļoti elastīga pašlaik ir Lietuvas dzelzceļa kompānija, kura aktīvi pielāgojas norisēm tirgū, bet par “Latvijas dzelzceļu” to teikt nevarot.

Tālākā nākotnē perspektīvas ir arī, piemēram, Ķīnas kravu piesaistei. “Ir jāveido ilgtermiņa stratēģija, bet ir jādomā arī par šodienu un nākamajiem pieciem septiņiem gadiem. Tādēļ mums ir ļoti jākoncentrējas uz konkurētspēju un jābūt konkurētspējīgiem šodien,” aicināja Kirkups.

Viņš informēja, ka Vitol grupā ietilpstošais Ventspils nafta terminālis (VNT) pērn pārkrāva 6,7 miljonus tonnu naftas produktu. “Ja mēs atceramies laiku pirms trim četriem gadiem, tad tie bija aptuveni 11 miljoni tonnu. Ir noticis ļoti liels kritums. Šogad mēs būtiskas izmaiņas neparedzam un terminālī varētu pārkraut līdzīgu apmēru kā pērn,” atzina Kirkups.

Viņš piebilda, ka tā nav tikai VNT problēma – pašlaik praktiski visi Baltijas valstu termināļi strādā ar pilnībā nenoslogotu jaudu.

Pēc Kirkupa teiktā, tranzīta uzņēmumiem, kuri strādā ar naftas produktiem, papildus izaicinājumus rada arī naftas cenas. “Šodien tās ir augstākas, nekā būs rīt, jo naftas cenu līkne iet lejup. Ko tas nozīmē jums kā termināļa īpašniekam? To, ka neviens naftas produktus nevēlas uzglabāt. Tikko tie ir saņemti, tie tiek sūtīti tālāk. Termināļiem tie ir sarežģīti tirgus apstākļi. Likmes ir zem spiediena, un mums ir jākonkurē ar Lietuvu, ar Igauniju, ar Krievijas ostām. Tādēļ VNT kā uzņēmumam šis ir sarežģīts laiks. Šim gadam termināļa izmantošanas cenas jau ir fiksētas, bet 2019.gadā tās varētu arī dramatiski kristies. Tas būs skarbi,” pieļāva Vitol Baltics vadītājs.

Viņš arī informēja, ka pa LatRosTrans apsaimniekoto cauruļvadu pērn transportēti 3,3 miljoni tonnu naftas produktu, vienlaikus prognozējot, ka šogad apmēri būs mazāki – no 2,8 līdz 3,3 miljoniem tonnu.

“Mēs varam teikt, ka šis bizness ir stabils tajā nozīmē, ka cauruļvads joprojām darbojas. Tomēr, ja runājam par apjomiem, tad 2014.gadā mēs transportējām 5,7 miljonus tonnu, 2016.gadā rādītājs bija mazāks par 3,7 miljoniem tonnu. Kritums ir bijis būtisks. Lai šis bizness varētu turpināties, kritumam ir jāapstājas. Es baidos, ka tas ir ļoti liels izaicinājums,” sacīja Kirkups.

Vienlaikus Vitol grupa neesot noskaņota pamest Baltiju. “Vitol, kuram pieder 66% LatRosTrans, ir noskaņots, lai šis bizness turpinās. Turklāt cauruļvads ir saistīts ar VNT termināli. Ja cauruļvads turpina strādāt, tas palīdzēs arī VNT terminālim. Tas ir nozīmīga mūsu biznesa portfeļa sastāvdaļa. Tādēļ mēs nekādā gadījumā neesam gatavi atteikties no LatRosTrans un meklēsim labākos risinājumus tā darbībai,” solīja Kirkups.

Autors: LETA / Foto: LETA