Ventspils brīvosta šogad prognozē kravu apgrozījumu ap 20 mlj. tonnu

0
996
Autors: Edijs Pālens/LETA
Autors: Edijs Pālens/LETA

Ņemot vērā Ventspils ostā strādājošo termināļu iesniegtās prognozes, šogad kopējais kravu apgrozījums varētu būt ap 20 miljoniem tonnu. Tā intervijā laikrakstam Ventas Balss izteicies Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Ja prognozes piepildīsies arī reālā dzīvē, tad kravu apgrozījums būs nedaudz lielāks nekā pagājušajā gadā. Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2016.gadā pārkrauts 18,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 3,7 miljoniem tonnu jeb par 16,44% mazāk nekā 2015.gadā, kad pārkrāva 22,5 miljonus tonnu. Decembrī pārkrauti 1,7 miljoni tonnu, kas bija lielākais viena mēneša kravu apjoms pēdējo deviņu mēnešu laikā.

“2017.gadā, pēc termināļu iesniegtajām prognozēm, kopējais kravu apgrozījums varētu būt 20 miljoni tonnu. Paliekam optimisti un ceram, ka vismaz šogad nekādu krasu izmaiņu nebūs, jo tas prasa tehnisku pārkārtošanos, cenu politikas izmaiņas un citus pasākumus. Dzīvosim, redzēsim. Mēs no savas puses cenu politiku nemainām, atstājot ostas nodevas iepriekšējā līmenī,” intervijā sacījis Sarmulis.

Jautāts, vai var cerēt uz vietējo kravu pieaugumu ostā, Sarmulis sacīja: “Būsim reālisti. Vietējās kravas patlaban veido 3 miljonus tonnu, tie ir aptuveni 15% no visa kravu apgrozījuma ostā. Tādēļ galvenā kravu plūsma ostā paliek tranzīts, un mēs ceram, ka šī plūsma pilnībā neizsīks. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai to veicinātu, bet gala vārds tomēr pieder termināļiem, kuri tieši nodarbojas ar kravu pārkraušanu.”

Pēc viņa teiktā, Krievijas tranzītu nevar aizstāt ne ar ko. “Var atrast simtiem tūkstošu tonnu papildu kravu, taču ne miljonus. Miljonus var tikai saglabāt,” teica Sarmulis. “Protams, ir zināms par Krievijas transporta stratēģiju, kas virzīta uz eksporta kravu plūsmu pārorientāciju uz savām ostām. Tomēr šāda rīcība prasa laiku un mēs ceram, ka kaut kādā mērā tranzīts tomēr saglabāsies. Lai saglabātu savas pozīcijas, aktīvi strādājam mārketingā, piedaloties visos nozīmīgākajos nozares pasākumos. Sarežģītos apstākļos mums jābūt jo īpaši aktīviem un klātesošiem, jāatgādina par sevi.”

Viņš arī atzīmēja pozitīvo tendenci prāmju satiksmes attīstībā. “Meklējam arī jaunus virzienus – šobrīd lielu potenciālu saredzam prāmju satiksmē. Ventspils ir vārti uz Skandināvijas tirgu, un tas varētu interesēt Ķīnas partnerus. Tie, protams, nebūs miljoni tonnu, bet attīstības iespēja tā tomēr ir,” teicis Sarmulis.