VNT: Ventspilī nepastāv vienlīdzīgas biznesa attīstības iespējas

0
1146
Autors: Ventspils nafta termināls
Autors: Ventspils nafta termināls

Tāpat kā iepriekš, arī šā gada 10.augustā, publiskojot informāciju par Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījumiem, Ventspils brīvostas pārvalde paudusi maldinošu informāciju par SIA Ventspils nafta termināls kravu pārkraušanas jaudu.

VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs uzsvēra, ka “pieņēmums, ka termināļa snieguma novērtējums ir balstīts tikai uz kravu pārkraušanas apjomiem, ir kļūdains”. “VNT ir lielākais naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmums Baltijā, kas vidēji pārkrauj 9-10 miljonus tonnu naftas produktu gadā. Rādītāji, kas raksturo termināļa potenciālu nav tikai kravu pārkraušanas apjomi, bet arī tirgus apstākļi, infrastruktūra, termināļa pakalpojumu klāsts un darbības efektivitāte, darbinieku profesionalitāte, transporta izmaksas uz termināli, ostas darbības efektivitāte, kā arī tiesiskais regulējums un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides aspekti. Visu šo faktoru kopuma izvērtējums ļauj objektīvi novērtēt termināļa īsto potenciālu. Tāpēc Ventspils brīvostas pārvaldes paustais apgalvojums par VNT sniegumu nav objektīvi izvērtēts un uzskatāms par maldinošu,” uzsver Panclafs.

Viņš uzsvēra, ka VNT gadu gaitā ir spējis uzrādīt stabilus uzņēmuma darbības rādītājus ne tikai attiecībā uz kravu apgrozījumiem, bet arī attiecībā uz pārkraušanas darbības augstu drošības un kvalitātes līmeni, kā arī finanšu datiem, ieskaitot nodokļu maksājumus. “Tāpat VNT kā darba devējs ir ieguvis darbinieku uzticību un tā pakalpojumu kvalitāte ir labi zināma klientiem. Šie aspekti lielā mērā nosaka uzņēmuma sniegumu,” norādīja VNT ģenerāldirektors.

Ieņemot stabilas pozīcijas tirgū, VNT arī ir vairākkārt informējis par attīstības iespējām, kuras var iegūt, ja uzņēmuma darbība un izaugsmes iespējas tiks vairāk atbalstītas vietējā kontekstā. Tas attiecās uz tādu vides projektu kā tvaiku savākšanas iekārtas (TSI) uzstādīšanu, ko VNT apņemies realizēt, bet līdz šim tas dažādu iemeslu dēļ nav izdevies.

“Ventspils brīvostas pārvaldes un Ventspils pilsētas pašvaldības amatpersonas norāda uz kravu apjomu krišanos un savu vēlmi piesaistīt jebkuras jaunas kravas Ventspils ostā. Taču tās pašas amatpersonas izsaka bažas par VNT ieceri paplašināt savu pārkraujamo produktu klāstu, neskatoties uz faktu, ka VNT jauno produktu pārkraušanai izmantos TSI, kuru VNT jau ilgstoši vēlās uzstādīt. VNT uzsver, ka šādu produktu pārkraušanu Ventspils brīvostā veic jau citi termināļi, tāpēc šādu darbību nevar raksturot kā jaunu vai bīstamu,” tā savukārt norādīts uzņēmuma publiskajā paziņojumā.

“Ventspils pašvaldība savā sadarbībā ar uzņēmējiem izmanto dubultos standartus, kas arī ir skaidri atspoguļots oficiālos avotos. Piemēram, pilsētā ir uzņēmumi, kas, neraugoties uz iedzīvotāju sūdzībām un juridiskajām prasībām, darbojas bez saskaņotām atļaujām piesārņojošo darbību veikšanai. VNT uzskata, ka valsts un pašvaldību normatīvā regulējuma ievērošana ir obligāta un tā ir paša uzņēmuma darbības neatņemamā sastāvdaļa. Taču šādi individuāli gadījumi vienā uzņēmējdarbības vidē liecina par iespēju pašvaldībai pielietot dažādu normatīvo aktu interpretāciju attiecībā uz uzņēmumu iesniegtajiem pieteikumiem, tādējādi radot nevienlīdzīgas biznesa attīstības iespējas Ventspilī,” uzsvērts paziņojumā.

VNT atgādina, ka ir saskāries ar virkni birokrātisko šķēršļu attiecībā uz tā pagaidu un pastāvīgās TSI projektiem, kas ne tikai kavē īstenot vides standartu labās prakses ieviešanu, bet arī negatīvi ietekmē kravu apjomus un pārkraušanas efektivitāti.

“VNT pilnībā atbalsta izaugsmi un jaunu pakalpojumu ieviešanu Ventspils brīvostā, jo ostas efektivitāte ir cieši saistīta ar pilsētas un valsts labklājību. Tomēr vienotu standartu piemērošana visiem uzņēmējiem vēl vairāk veicinātu ostas attīstību, procesu pārskatāmību un skaidrību. Diemžēl Ventspilī tā nenotiek,” rezumēja Panclafs.