Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī nacionālā apvienība VL-TB/LNNK neplāno mainīt noraidošu attieksmi pret Kopdzīves likuma iniciatīvu, savukārt Vienotība šo jautājumu vēl pārrunās frakcijā.
Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās noraidīt iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likumu. Šādu lēmumu atbalstīja pieci deputāti – Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK), Rihards Melgailis (LRA), Ivars Brīvers (LRA) un Aldis Adamovičs (V), divi bija pret – Vitālijs Orlovs (S) un Zenta Tretjaka (S), bet vēl divi parlamentārieši atturējās – Ainars Latkovskis (V) un Andris Siliņš (ZZS). Par šo jautājumu deputāti vēl lems Saeimas sēdē.
ZZS kā konservatīvās vērtības atbalstošs politiskais spēks neatbalstīs iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš skaidroja, ka ZZS atbalsta Satversmē noteikto, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Arī VL-TB/LNNK neplāno mainīt savu nostāju un Saeimas sēdē balsos par iniciatīvas noraidīšanu, apstiprināja nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
Savukārt Vienotība plāno šo jautājumu pārrunāt frakcijas sēdē, jo deputātu viedokļi ir atšķirīgi, norādīja Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. Piemēram, reģionālo partiju pārstāvji Kopdzīves likumu neatbalsta, bet Vienotības biedriem ir drīzāk atbalstoša nostāja.
Šis jautājums Saeimas dienas kārtībā nonāca pēc tam, kad vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju bija parakstījuši iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu portālā Manabalss.lv. Parakstu vākšanu par šo pirms nepilniem trīs gadiem priekšlikumu iniciēja Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Iniciatīvas pieteikumā portālā tika uzsvērts, ka patlaban valsts aizsardzība nav pieejama nelaulātiem pāriem – valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt.
“Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar laulāties ar saviem dzīves partneriem,” iniciatīvas pieteikumā pauda Pūce.
Pieņemot Kopdzīves likumu, Latvija atzītu katra cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi, uzsvēra Pūce, piebilstot, ka tādējādi tiks nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem, kopā dzīvojošas pilngadīgas personas spēs atrisināt daudzās juridiskās problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības, tai skaitā nodrošinās nelaulātu pāru tiesības uz valsts aizsardzību un aizsargās ārpus laulības dzimušus bērnus, un piešķirs dažāda veida ģimenēm līdzīgas tiesības attiecībās ar valsti.
Autors: LETA / Foto: LETA
