Ventspilnieks joko (11.III)
– Es aizvēršu šo bordeli! – pateica Almas tante un nosvilināja siena gubu.
Ventspilnieks joko (8.III)
– Eh, dvēsele sāp.
– Tu to ārstē?
– Kad ārstēju, aknas sāp.
Ventspilnieks joko (7.III)
Medības – tas ir sports. Īpaši tad, kad patronas beigušās, bet mežakuilis vēl dzīvs.
Ventspilnieks joko (6.III)
Pie acu ārsta.
– Kādu burtu es rādu?
– Bet kur jūs esat?
Ventspilnieks joko (5.III)
– Dārgais, man divas ziņas. Sliktā un labā.
– Sāc ar slikto!
– Es iztērēju visu tavu naudu.
– Un labā?
– Es mīlu tevi pat nabagu.
Ventspilnieks joko (4.III)
Atnācu mājās, bet tur tik daudz nedarītu darbu: dīvāns negulēts, televizors neskatīts, internets nesēdēts.
Ventspilnieks joko (1.III)
– Uz copi brauksi?
– Es neprotu.
– Ko tur mācēt? Ielej tik un dzer.
– Makšķeri ņemt?
– Nevajag, pazaudēsi vēl.
Ventspilnieks joko (29.II)
Ja ilgi skatās uz sievieti, viņa noteikti izvilks spogulīti.
Ventspilnieks joko (28.II)
Mazajam pirmklasniekam jautā:
– Тu skaitīt proti?
– Seši, septiņi, astoņi.
– Malacis.
– Deviņi, kalps, dāma, karalis, dūzis…
Ventspilnieks joko (27.II)
Laiki mainās. Agrāk trešais bija lieks, tagad – rezervē.
