Atslēgvārds: Ventspils brīvosta

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām. Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā.

2014.-2020.gada plānošanas periodā lielo - Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu publiskās koplietošanas infrastruktūras uzlabošanai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda būs pieejami 74,11 miljoni eiro. Maksimālais plānotais Kohēzijas fonda finansējums vienam projekta iesniedzējam ir 24,7 miljoni eiro.

Publiski pieejamās piestātnes būvētas dažādos laikos no pagājušā gadsimta sākuma līdz 90.gadiem. Ilgajā ekspluatācijas laikā piestātnes ir krietni nolietojušās.

Kravu apgrozījuma kritums Kālija parkā ir piemērs tam, kā nesamērīgi tarifi par Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem var būtiski mazināt uzņēmuma konkurētspēju, un ne tikai starptautiski, jo sīva konkurence pastāvot arī starp Latvijas ostām.

Kopš 2005.gada, kad kravu apgrozījums pieminētajās ostās veidoja 265 miljonus tonnu, tas ir audzis par 39,1%. Savukārt Krievijas ostas desmit gados ir audzējušas savu īpatsvaru kopējā kravu apjomā no 52,4% līdz 62,6% pagājušajā gadā.

Ventspils brīvostas valde nolēmusi AS Kālija parks izteikt brīdinājumu ar mērķi panākt kravu apstrādes apjoma uzņēmumam iznomātajos īpašumos palielināšanu līdz apmierinošam līmenim.

Ventspils Grain Terminal jeb Ventspils graudu terminālī janvārī pārkrauts 30 000 tonnu labības, kas ir labāk nekā pērn. Šomēnes noslēgsies sabiedriskā apspriešana par termināļa vēl vienas kārtas būvniecību.

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Taču kopējais kravu apgrozījums ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, bet termināļi noslogoti joprojām tikai daļēji.