Ekonomisti: Ekonomiskā izaugsme Baltijā nebūs kā “pastaiga parkā”

0
958
Autors: Ieva Čīka/LETA
Autors: Ieva Čīka/LETA

Pēc krīzes laikā īstenotā taupības politika Baltijas valstīs novedusi viena no zemākajiem valsts budžeta deficīta un parādu līmeņa Eiropas Savienībā, secinājuši Nordea bankas ekonomikas eksperti.

“Baltijas valsts spējušas uzrādīt ievērojamus uzlabojumus konkurētspējā, par ko liecina augstās pozīcijas Global Competitiveness, Ease of Doing Business un Economic Freedom indeksos. Kopumā Baltijas valstis ir labi sagatavotas, lai spētu pārdzīvot jebkādus iekšējus vai ārējus satricinājumus pretstatā situācijai pirmskrīzes periodā – 2005. līdz 2008.gadam,” skaidroja Nordea Galvenais ekonomikas eksperts Baltijas valstīs Žīgimants Mauricas. “Neraugoties uz to, IKP prognozes ir zemākas nekā potenciālā izaugsme, kas skaidrojams ar vispārēju nenoteiktību, tādējādi Baltijas valstu ekonomikām turpmāk nesolot “vieglu pastaigu parkā”.”

IKP pieauguma prognoze visās trīs Baltijas valstīs samazināsies zem vidējā rādītāja visā Eirozonā 2016.gada 3.ceturksnī. Baltijas valstu ekonomisti skaidro to tā: “Zema ekonomiskā izaugsme prasīs lielāku aktivitāti un mērķtiecīgāku politiku, lai maksimāli ierobežotu potenciālo kaitējumu ekonomiskajai attīstībai ilgtermiņā, palielinātu konkurētspēju un nodrošinātu nepārtrauktu ekonomisko konverģenci. Pēdējās desmitgades laikā Baltijas valstis ir pietuvojušās Eiropas Savienības vidējam līmenim no 54% 2005.gadā līdz 72% 2015.gadā. Taču konverģences ātrums samazinās, jo izaugsme no zemiem rādītājiem sākotnēji ir strauja, bet ilgtermiņā nodrošināt izaugsmi, kas būtiski apsteigtu Eiropas Savienības vidējo, kļūs arvien sarežģītāk,” komentēja eksperti.

“Baltijas valstu ekonomikās nav makroekonomiskas nelīdzsvarotības, tās ir labi pozicionētas stabilai un ilgtspējīgai izaugsmei, tomēr ceļā uz izaugsmi sastopami šķēršļi – Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvā sekundārā ietekme, satricinājumi Ķīnas finanšu tirgos un Brexit neļauj izmantot visu izaugsmes potenciālu. Ja tā turpināsies, šie šķēršļi, iespējams, kavēs ilgstošu konverģenci ar Rietumvalstīm un apdraudēs Ziemeļvalstu ekonomikām līdzīgu turīgu ekonomiku izveidošanu, skaidro Mauricas.”

Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs atzīst, ka 2017.gadā ar straujiem soļiem atgriezīsies inflācija, ko veicinās norises pasaules izejvielu tirgos kā arī pieaugošās algas iekšzemē. Nominālais algu pieaugums nobremzēsies līdz 4%, savukārt inflācijas temps pieaugs līdz 2-3%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju reālā pirktspēja varētu pieaugt tikai 1-2% robežās.

Patēriņa cenu pieaugums prognozēts no 0% 2016.gadā līdz pat 2,4% un 3,0% attiecīgi 2017. un 2018.gadā. “Investīcijas galvenokārt samazinājušās dēļ sarūkošās aktivitātes būvniecības sektorā, ko ietekmējis pārrāvums ES fondu apgūšanā. Savukārt investīcijas transporta aprīkojumā uzrāda atkopšanos pēc lejupslīdes 2014. un 2015.gadā, ko ietekmējusi Krievijas krīze,” skaidro Belēvičs.