Hipotētiski mēs varam pieņemt, ka visi pasaules politiķi un varasvīri ir godīgi. Tikpat hipotētiski mēs varam pieņemt arī pretējo: ka visi ir blēži. Ja taisnība ir pirmajam hipotētiskajam pieņēmumam, tad pat nonākšana grūtībās un, nedod dievs, tiesas priekšā nenozīmē, ka politiķis vai varasvīrs ir vainīgs līdz tiesa nav lēmusi citādi. Turklāt nevis vienkārši tiesa, bet visu instanču tiesas līdz pat nepārsūdzamam Augstākās tiesas lēmumam. Un tas nozīmē, ka likšana aiz restēm jau pēc pirmās instances tiesas lēmuma ir gaužām barbarisks soda mērs.
Otrajā gadījumā – pats pareizākais būtu ietupināt potenciāli tiesas priekšā nonākušo politiķi vai varasvīru jau pie pirmajām aizdomām. Jo ir taču skaidrs kā diena, ka šis noteikti aizmuks. Bet ja arī neaizmuks, tad vismaz visvisādīgi traucēs lietas iztiesāšanu.
Protams, abi iepriekš minētie hipotētiskie pieņēmumi ir pārspīlēti. Kā teikts formālās loģikas populārajā piemērā: visi ziloņi ir pelēki, bet ne visi pelēkie ir ziloņi. Tāpat arī ar politiķiem vai varasvīriem. Ne visi politiķi ir godīgi, bet arī – ne visi politiķi ir blēži. Katrs gadījums, moderni sakot, ir individuāls. Un te nu, kā redzams, ir vieta pamatīgām interpretācijām. Valsts apsūdzības uzturētājs, prokurors Juris Juriss, piemēram, uzskata, ka tiesājamais Aivars Lembergs ir gana blēdīgs, lai pēc notiesājoša pirmās instances tiesas lēmuma, tautiski sakot, pazustu tālēs zilajās. Jo, pirmkārt, viņam ir pietiekami daudz resursu, kas nav nokļuvuši tiesiskās redzamības zonā, lai bez bēdu kaut kur Kaimanu, Virdžīnu, Kuriļu vai Lieldienu salās vadītu itin pārticīgas vecumdienas, nodrošinot vēl trīs nākamās paaudzes ar pieklājīgu dzīves līmeni. Otrkārt, esot jau precedenti dažādu veidu un kalibru amatpersonu tiesāšanas praksē, kad sajūtot sviluma smaku, tiesājamais vai pirmajā instancē notiesātais vairs ne ar uguni nav atrodams
Tāpēc prokurors savā noslēguma runā prasa ne vien notiesājošu spriedumu ar astoņiem “čokā” pavadāmiem gadiem, ne vien naudas sodu un mantas konfiskāciju, bet arī tūlītēju “termiņa atsēdēšanas” uzsākšanu. Sak, ar ko gan Nelabais nejoko, jo garantijas, ka notiesātais kungs tiešām tiks pie godprātīgas pietiesātā laika atsēdēšanas valsts maizē, nav nekādas.
Tiesa gan, jau šobrīd nav garantijas faktam, ka amatu pildīšanā ierobežotais Ventspils mērs savu bēgšanas plānu nerealizē. Jo kas gan traucē atstāt visu, kā ir, un nozust jau tagad. Vēl pirms notiesājoša sprieduma. Tas gan atkal būtu tik vien kā hipotētisks pieņēmums, jo racionāli šāds solis būtu gana saprotams, bet bieži vien šādās lietās galveno lomu spēlē pavisam irracionāli argumenti. Tostarp, piemēram, nesodāmības apziņa: jūs ko, mani ne mūžam nenotiesās, jo esmu pats varenākais un gudrākais, kurš visus aptina ap pirkstu, aptin ap pirkstu un aptīs ap pirkstu. Vai arī tāds: ko jūs man padarīsiet, man visi galu ūdenī… Un šo divu argumentu apvienojums noteikti dod prokuroram Jurasam zināmu drošības sajūtu: tiesājamais ir tik pārliecināts par savu uzvaru, ka nekur neliksies līdz tam pirmās instances tiesas spriedumam, jo aizlaišanās lapās būtu pavisam tieša savas vainas atzīšana. Bet tas, pirmkārt, nav iespējams. Un, otrkārt, nav iespējams tāpēc, ka nav iespējams.
Bēgšanas plāns, nenoliedzami, ir svarīga tālākās nākotnes rīcības stratēģijas sastāvdaļa. Un šis termins var tikt skatīts ne tikai tiešā nozīmē vien. Nopirkt aviobiļetes uz siltajām zemēm, aizdoties turp un nobāzēties uz palikšanu ir gana vienkārši. Bet pavisam cita līmeņa jautājums ir “bēgšanas plāns” daudzajiem desmitiem vai pat simtiem miljonu, kuri, pēc prokurora ieskata, ir tiesājamās personas rīcībā. Un te nu jārunā par šīs lietas “otru pusi”. Vai, cik un kā prokuroriem izdosies “piedzīt” jeb, citiem vārdiem sakot, kā sadzīt pēdas tiem miljonu miljoniem, kuri paslēpti dažādo “labuma guvēju”, ģimenes locekļu, draugu, paziņu vai anonimizētu ofšoru daudzajos kontos. Un, pats galvenais, kā pierādīt šo it kā citiem piederošu līdzekļu tiešu saikni ar pašlaik tiesājamajiem, lai varētu likumīgā kārtā šo mantu konfiscēt… Bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Un nekādi nav saistīts ar hipotētisko bēgšanu no realitātes: cietuma kameras.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
