Gada griezumā iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 5,8%, bet ceturkšņa griezumā – par 1,5%, un tā ir straujākā izaugsme kopš 2012.gada Ekonomikas apjoms ir pavisam tuvu pirms krīzes lielumam, ko sasniegsim gada nogalē, lai gan tas ir prasījis veselus 10 gadus no krīzes sākuma. Tā savā vērtējumā saka Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.
Kā norāda eksperte, ekonomikas aktivitātes galvenā dzinēja stafetes kociņu no eksporta pārņēma iekšzemes pieprasījums – mājsaimniecību patēriņš un investīcijas. “Silstošais darba tirgus veicināja algu pieaugumu, uzlabojot gan iedzīvotāju rocību, gan arī vēlmi tērēt, no kā ieguva gan tirgotāji, gan atpūtas un izklaides pakalpojumu sniedzēji,” komentēja ekonomiste.
Pēc grūtībām pērn būvnieki šogad izjūt spēju pasūtīju pieaugumu, viņa norāda. Augošais iekšzemes pieprasījums radīja labvēlīgu augsni lielākam importa kāpumam, kas ekonomikas izaugsmi nedaudz iegrožoja. Eksporta apjomi auga lēnāk nekā gada pirmajā pusē, bet joprojām iepriecināja, nodrošinot stabilu kāpumu apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta sektorā, kuru vilka autopārvadājumi, skaidroja eksperte.
“Ekonomikas sentimenta uzlabošanās liecina par pieklājīgas izaugsmes turpināšanos. Eksporta izaugsmi virzīs spēcīgs ārējais pieprasījums. Lai gan eksporta straujākais kāpums šajā biznesa ciklā, visticamāk, ir aiz muguras, tas joprojām būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Tomēr arvien lielāka loma būs investīcijām un patēriņam, kas tikai uzņem apgriezienus. Samazinoties bāzes efektam, ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes temps nedaudz palēnināsies, bet joprojām saglabāsies gana straujš, ap 5%. Gadā kopumā reālā IKP izaugsme gaidāma ap 4,7%,” norāda eksperte.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
