Nu, pasakiet, lūdzami, kurš gan nezina viltoto zaķi… To zina visi. Un visi zina, ka populārajam gaļas izstrādājumam nav nekāda sakara ar zaķiem. Vismaz ar zaķa gaļu noteikti nē. Kā smejies, visi zinām, ka tas ir viltojums, bet tomēr taču zaķis.

Beidzamā laika sabiedriskās aktivitātes publiskajā telpā, šķiet, šo “viltotā zaķa principu” pacēlušas jaunā līmenī. Sākot no diskusijām jauniešu vidū par populāras “influenceres” apģērbu veikalu ar romantisko “Taurenīša” nosaukumu un beidzot ar politiskām un valstiskām norisēm, kur visi taču zina, ka ekonomikā viss ir slikti, taču tajā pat laikā izliekas ticam “veiksmes stāstam” par miljonos mērāmu atbalstu un reformām, kuras, skaidra lieta, kaut kad nākotnē dos mums neizmērojamus labumus. Ja “influenceres” nedaudz pielabotie no tālās Āzijas zemēm “pa lēto” nākušie apģērbi ir katra paša darīšana – pirkt vai nepirkt “pa dārgo” – , tad, protams, globālās un valstiskās norises vairs nav tik vienkārši apejamas ar frāzi “kāda kuram daļa, ko es pārdodu vai iesmērēju pircējam”.

Par viltoto zaķi viss skaidrs. Visi esam vienojušies uz papīra neuzrakstītā kopējā dziesmā – zaķis nemaz nav zaķis, bet cepeškrāsnī sataisīta paliela maltās cūkgaļas vai liellopu gaļas kotlete ar garšvielām. Un tas zaķis tur, tā teikt, aiz ausīm pievilkts. Zaķīšam, kā zināms, austiņas garas, tāpēc var staipīt šurpu turpu. Bet ko darīt, ja viltotais zaķis izrādās pavisam no citas operas? Kā raksta kāda ventspilniece sociālajā tīklā “Facebook” – “ziņoju par nekvalitatīvi padarītiem darbiem, bet man atbild – pateicamies par izrādīto interesi, informējam, ka labiekārtošanas darbos ieguldīti tik un tik tūkstoši eiro”. Aktīvā ventspilniece runā par vienu, bet atbildi saņem par pavisam kaut ko citu. Vai, kāpjot pa politiskās skatuves pakāpieniem vēl augstāk, reģionālā reforma: runājam par konkrētu brāķi jaunajā likumā, piemēram, tā arī neapvienojot Ventspils pilsētu ar novadu (laikam ļoti vajadzēja kādam šo kompromisu pat “bezkompromisa tiesiskuma” apstākļos), bet saņemam atbildi, ka reforma dos “jaunu grūdienu”, “ilgtermiņa attīstību” un citus tamlīdzīgus, bet ciparos neizmērāmus labumus. Bet problēma taču bija par konkrētu neizdarīto darbu, problēma bija par konkrētu gadījumu jaunajā likumprojektā. Nevis par to, ka vispār jau kaut kādi ieguldījumi pilsētas sakopšanā vai paveiktais likuma izstrādē ir bijis. Tātad tāds viltotais zaķis, kur iedzīvotājs (vai vēlētājs, sauciet, kā gribat) izliekas, ka ir saņēmis atbildi, bet atbildes sniedzējs izliekas, ka ir atbildējis. Vai sasolījis.

Spēles ar demokrātiju un tā saukto tautvaldību, nenoliedzami, nav ne jauns, ne arī tikai mūsu valsts vai pilsētas apstākļos tapis “pavārmākslas žanrs”. Taču sliktākais šajā valsts un pilsētas attīstības virtuvē ir kas cits: proti, mēs paši jau esam pieraduši pie fakta, ka tas zaķis patiesībā nemaz nav zaķis, bet gaļas izstrādājums. Un pat nemaz vairs necenšamies izlikties, ka ticam, ko mums sola, savukārt solītāji pat nemaz necenšas izlikties, ka paši tiešām pat mēģinās realizēt kaut ko no tā, ko sasolījuši. Un vēlēšanās mēs atkal balsojam “par personībām”. Citiem vārdiem, par tiem, kas, uzspēlējot demokrātijas spēlītes un uzcepot mums kādu papildporciju viltotā zaķa, var atļauties mierīgi iztīrīt mūsu maciņus, lai kāda ezera, upes vai jūras krastā taptu Holivudas miljonāru cienīgi “dzīvojamie kompleksi”, bet mēs, nobaudot jauno pavārmākslas brīnumu, izliekamies, ka tā jau tam jābūt, jo tā vienmēr bijis. Un vismaz sliktāk taču nekļūs.

Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kad vismaz mūsu pusē vēlēsim jaunās vecās domes gan pilsētā, gan novadā, ir atlicis mazāk par gadu. Un jau nākamā gada 1. jūlijā uz savu pirmo sēdi sanāks Ventspils pilsētas dome un Ventspils novada jaunievēlētie deputāti. Tātad var ar visnotaļ augstu ticamības pakāpi pieņemt, ka jau pavisam drīz redzēsim, kā mūsu pārliecināšanai par “pareizo izvēli” atkal tiks gatavoti jauni viltotie zaķi. Nevar noliegt, ja šis produkts ir labi pagatavots, tad varam piemirst, ka ar zaķi tam patiesībā nav nekāda sakara un baudīt makten gardu sviestmaizi, kura izdekorēta ar minēto izstrādājumu. Cita lieta, ko mēs gribam sagaidīt no šī politiskā viltotā zaķa. Vai patiešām gaidām, ka tas veidots no tikko mežā nomedīta lopiņa ar garām ausīm, vai labi zinām, ka patiesībā viss ir pavisam citādi, tāpēc arī izvēli izdarām bez ilūzijām un izvērtējot, ko tad īsti mums cenšas iebarot un par kādu cenu.

15.07.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs