Jau šogad Latvija varētu sagaidīt pirmos kravas vilcienus no Ķīnas

0
1025
Autors: SXC
Autors: SXC

Gadiem ilgušie Latvijas politiķu un uzņēmēju mēģinājumi tikt pie Ķīnas kravu pārvadājumiem, šķiet, sāk īstenoties. Vismaz tā sola uzņēmumaLatvijas Dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš, atzīstot, ka no vizītes Ķīnā Latvijas delegācija esot atgriezusies ar ļoti labām ziņām, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

«Ja viss izdosies, kā plānots, tad jau šogad no Ķīnas uz Rīgas ostu tiks organizēts pirmais kravas vilciena sastāvs. Tie varētu būt ap 30 vagoni. Tas gan vēl būs tikai testa brauciens. Taču turpmāk iecerēts kravas sūtīt ikdienas režīmā,» atzina valsts AS Latvijas Dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš. «Es teiktu, ka šajā brīdī mēs esam tālāk, nekā jebkad nonākuši. Un mums vienkārši nav cita ceļa – šī iespēja ir jāizmanto!»

Latvijas Dzelzceļa vadītājs priecājas par pagājušajā nedēļā Pekinā parakstīto nodomu protokolu starp Latvijas un Ķīnas dzelzceļa kompānijām. Ja līdz šim veda tikai atsevišķus konteinerus, tad tagad tas būtu vesels vilciens katru dienu. «Jau nākamā gada laikā varētu būt šie regulārie vilcienu reisi,» piebilda Bērziņš.

Uz Ķīnas kravām ļoti cer arī Rīgas brīvosta. Ja Latvijas Dzelzceļā šogad kravu samazinājums ir ap 20%, bet Rīgas ostā ap 11% – galvenokārt ogļu cenu krituma dēļ, tad Ķīnas kravas to varētu kompensēt ar uzviju.

Latvija ķīniešiem esot interesanta, jo tā vietā, lai Skandināvijai paredzētās preces pa jūru vai dzelzceļu sūtītu vispirms uz Vācijā izvietoto Duisburgas loģistikas centru, tās lētāk būtu vest uzreiz uz Rīgu.

Premjers Māris Kučinskis ar Duisburgas vadītājiem tādu iespēju nesen apspriedis savas vizītes laikā Vācijā.

Ja sadarbība ar vāciešiem īstenojas, tad tie varētu būt pat 300 000 Ķīnas konteineru gadā, kas nozīmētu mūsu ostas apjomu dubultošanu.

Lielāka skaidrība būšot rudenī, kad Rīgā tiksies Ķīnas un Eiropas Savienības valstu premjeri

«Nu, tagad šīs tikšanās notiek ekspertu līmenī, tiek rēķināts, vai to darīt uz esošu termināli vai uz pilnīgi brīva zemes gabala celt loģistikas centru, jebkurā gadījumā šis posms būtu jānoslēdz līdz novembrim, kad būs šī augstākā līmeņa tikšanās,» norādīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Dzelzceļa plānos ir preču tranzīts no Ķīnas iekšzemes pilsētās izvietotajām rūpnīcām.  Maršruti ir vairāki. Tie tālāk vestu caur Kazahstānu un Krieviju, kur ir vistaisnākais ceļš. Vai arī caur Baltkrieviju. Un, ja jūras ceļš aizņem vismaz 45 dienas, tad dzelzceļš, lai gan dārgāks, bet – tikai 15 vai pat mazāk dienu.

«Viena no iespējām – Minskā, kā zināms, tiek celts tā sauktais Lielais akmens – loģistikas centrs, ko sāk būvēt Ķīnas loģistikas kompānijas. Mēs tikāmies ar vairākām šīm kompānijām, kas būs kā enkuri – nomnieki vai īpašnieki šajā Minskas teritorijā. Tas nozīmē to, ka no Minskas regulāri reisi uz Latvijas pusi, vienalga, vai tā būs Rīga, Ventspils vai Liepāja, mums jāorganizē tā, lai te būtu regulārie vilcieni, lai varētu savienot Minskas Lielo akmeni ar Latvijas ostām,» teica Bērziņš.