Vairāk nekā trešdaļai jeb 37% darba ņēmēju atalgojums gada laikā ir palielinājies, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā pērn, liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar TNS pētījuma dati par darba tirgu Latvijā.
Kantar TNS eksperti prognozē, ka darba tirgus “sasilšana” turpināsies un būs vērojams pēdējo gadu laikā straujākais algu kāpums. To ietekmēs gan minimālās algas kāpums, gan algu legalizācija atsevišķās nozarēs, tomēr svarīgas būs arī darbinieku prasmes un kompetences.
Raksturojot kopējo situāciju darba tirgū, pētījuma dati liecina, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai joprojām ir salīdzinoši augsta. Tā gandrīz ceturtā daļa jeb 23% strādājošo šogad apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, bet 10% darbinieku nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Savukārt 66% aptaujāto darbinieku pašlaik vēl nav gatavi jaunu izaicinājumu pieņemšanai.
Lai gan darbinieku kopējā atvērtība darba maiņai divu gadu laikā nav būtiski mainījusies, tomēr, salīdzinot ar 2016.gada pētījumu, iezīmējas tendence, ka darba ņēmēji biežāk iespējamai darba maiņai sniedz atbildi “noteikti nē”. Pētījuma dati liecina, ka šie darbinieki ir kopumā apmierinātāki gan ar savu pašreizējo darbu, gan ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru savā darbavietā. Šiem darbiniekiem gada laikā nedaudz biežāk nekā vidēji ir ticis arī paaugstināts atalgojums.
“Riska grupas” jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver darba maiņas iespēju, joprojām ir gados jaunāki darbinieki (18-24 gadu vecumā), kā arī darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro “uz rokas” mēnesī). Atvērtāki darba maiņai ir arī tie darbinieki, kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes un kuri savu darba slodzi raksturo kā pārāk augstu.
Tostarp darba maiņu retāk apsver arī gados vecāki darbinieki (55-65 gadu vecumā), ilggadējie darbinieki, kas uzņēmumā nostrādājuši vairāk nekā 15 gadus, kā arī darbinieki ar augstu personīgo ienākumu līmeni (vairāk nekā 1000 eiro mēnesī).
Pētījumā secināts, ka 32% aptaujāto darbinieku uzskata, ka, ņemot vērā viņu pašreizējo amatu un darbības jomu, viņiem ir pieaugušas iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā, savukārt 52% tā neuzskata.
Salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, darbinieku sajūta par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā kopumā ir samazinājusies (attiecīgi 37% agrāk un 32% tagad). Iespējams, pārliecības kritums ir saistāms ar faktu, ka gada laikā ir būtiski pieaudzis to darba ņēmēju īpatsvars, kuriem atalgojums jau ir ticis palielināts, tātad situācija ir uzlabojusies.
Savukārt tradicionāli pārliecinātāki par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā ir gados jaunāki darbinieki (18-24 gadu vecumā), darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1-5 gadus), kā arī privātajā sektorā strādājošie. Pozitīvāk noskaņoti par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā ir arī tie, kuri ir atzinuši, ka jau apsver darba maiņas iespējas.
Kritiskāk noskaņoti par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā ir gados vecāki darbinieki (55-65 gadu vecumā), valsts vai pašvaldību sektorā strādājošie, kā arī ilggadējie darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši vairāk nekā 15 gadus.
Pētījuma dati atklāj, ka kopumā 45% darbinieku pēc nodokļu nomaksas “uz rokas” vēlētos saņemt 1238 eiro, taču pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2018.gada otrā ceturkšņa datiem darba ņēmēja vidējā ikmēneša alga ir apmēram 743 eiro “uz rokas”. Salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, darba ņēmēju nosauktā vēlamā vidējā mēnešalga “uz rokas” ir palielinājusies (vidēji no 1122 eiro 2016.gadā uz 1238 EUR 2018.gadā), taču jāatzīmē, ka vienlaikus vidējā darba samaksa ir pieaugusi arī valstī kopumā.
Starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 700 eiro “uz rokas”), salīdzinoši biežāk ir sievietes, arī gados jaunāki darbinieki (18-24 gadu vecumā) un darbinieki, kuri nesen uzsākuši darbu (nostrādājuši līdz vienam gadam), darbinieki ar pamata vai vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku pašreizējo atalgojumu (līdz 500 eiro “uz rokas”), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām nedēļā, mikrouzņēmumos (kuros ir līdz deviņiem darbiniekiem) strādājošie, kā arī Latgalē dzīvojošie.
Tāpat pētījumā secināts, ka salīdzinoši augstāku mēnešalgu (vairāk nekā 1500 eiro) vēlētos saņemt vīrieši, darbinieki ar augstāko izglītību, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar salīdzinoši augstāku pašreizējo atalgojumu (vairāk nekā 1000 eiro “uz rokas”), tie, kuri nedēļā strādā vairāk nekā 40 stundas, lielajos uzņēmumos (ar vairāk nekā 250 darbiniekiem) strādājošie, kā arī Pierīgā dzīvojošie.
Autors: LETA / Foto: LETA
