Pagājušajā gadā turpinājās ekonomikas augšupeja, iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 4,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 26,9 miljardi eiro. Savukārt pērnā gada pēdējā ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās ceturkšņa griezumā palielinājās 0,3%. 2017.gadā vērojams straujākais IKP pieaugums pēdējo sešu gadu laikā, uzsver CSP.
Iepriekšējais gads Latvijas ekonomikā noteikti ir bijis labākais pēdējos piecos gados un stabila izaugsme turpinājusies arī gada pēdējā ceturksnī. Liela nozīme veiksmīgajā ekonomikas sniegumā pērn bija ārējiem faktoriem, jo ne tikai pie mums, bet arī Eiropā kopumā iepriekšējais gads ir bijis viens no labākajiem pēckrīzes periodā. Salīdzinājumā ar 2016. gadu eirozonas ekonomika pērn augusi par 2,5% un tas ir straujākais pieaugums pat pēdējo 10 gadu laikā.
Jāatzīmē arī tās, ka ekonomikas izaugsme Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pērn ir bijusi gandrīz divreiz straujāka kā Eiropas Savienībā kopumā un tas nozīmē, ka pagājušajā gadā Latvijas ekonomika ir turpinājusi virzību uz ES ekonomikas attīstības līmenim, akcentēja bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Gads šķērsgriezumā
Pērn ievērojams ražošanas apjomu pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18%, tajā skaitā kūdras ieguvē – par 13% un karjeru izstrādē – par 33%.
Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 8%. Par 4% palielinājusies pārtikas produktu ražošana, bet koksnes un koka izstrādājumu ražošana pieaugusi par 2% un gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 14%. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā – par 21%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 14% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 11%. Apstrādes rūpniecībā un transporta un uzglabāšanas nozarē lielākie pieaugumi kopš 2011.gada.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 7%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 12% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 1%.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 19%. Par 20 % vairāk celtas nedzīvojamās ēkas, par 30% – inženierbūves, bet par 10% mazāk – dzīvojamās mājas.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 4%, tajā skaitā gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 16%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugumu par 7% veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 8%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 10%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 14%, kravu pārvadājumu palielināšanās par 2%.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 6%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 10%, informācijas pakalpojumi – par 11%, bet telekomunikāciju pakalpojumi palikuši iepriekšējā gada līmenī.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē savukārt samazinājums par 17%, ko noteica monetāro finanšu iestāžu komisijas naudas ieņēmumu, finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas, noguldījumu un kredītu procentu samazināšanās, vienlaicīgi pieaugot nozares izdevumiem un cenām par sniegtajiem pakalpojumiem.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 8%, no tā juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšana palielinājusies par 13%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 15%, savukārt samazinājums vērojams citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 7%.
Nozīmīgs pieaugums vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 8%, ko veicināja 11% palielinājums azartspēļu nozarē un 10% palielinājums sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumos, kā arī 6% pieaugums radošo, māksliniecisko un izklaides darbību jomā.
Mājsaimniecību izdevumi – lielākie pēdējo 10 gadu laikā
2017. gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 5%. Par 7% pieauguši mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 13% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Iepriekšējā gada līmenī palikuši mājsaimniecību izdevumi par pārtikas produktiem un mājokli, kas kā divas lielākās izdevumu grupas veido 38 % no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 16%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 16% un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 14 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 25%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2017. gadā palielinājušies par 4%, tai skaitā preču eksporta – par 5% bet pakalpojumu eksporta – par 3%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas.
Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 9%, tai skaitā par 10% – preču imports un par 6% – pakalpojumu imports. Importēti tiek galvenokārt mehānismi, mehāniskas ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Gan pakalpojumu eksportā, gan importā nozīmīgi bija transporta un tūrisma pakalpojumi.
Atslēga – ārējais pieprasījums un spēcīgais investīciju kāpums
Vērtējot ekonomikas izaugsmes perspektīvas 2018. gadam, jānorāda, ka arī šogad saglabājas labi priekšnosacījumi salīdzinoši straujai ekonomikas izaugsmei. Pēc pašreiz aktuālajām Finanšu ministrijas prognozēm iekšzemes kopprodukts šajā gadā palielināsies par 4,0%. Ekonomikas izaugsmi nodrošinās labvēlīgā situācija ārējos tirgos, pasaules ekonomikai kopumā augot straujākā tempā kopš 2011. gada un augstus izaugsmes tempus uzrādot arī Latvijas galvenajām ārējās tirdzniecības partnervalstīm. Tāpat turpinās palielināties investīciju apjomi, arvien augot ES fondu investīciju ieplūdei un nodrošinot būvniecības nozares tālāku kāpumu.
Pagājušā gada beigu un šā gada sākuma dati uzrāda spēcīgāku izaugsmi mazumtirdzniecībā, un kopumā 2018. gadā ir ļoti labi priekšnosacījumi privātā patēriņa tālākam kāpumam. To veicinās gan darba samaksas palielināšanās, tajā skaitā būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 2018. gada 1. janvāra un valsts budžetā paredzētais izdevumu palielinājums atalgojumam, it īpaši veselības aprūpes nozares darbiniekiem, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšana un ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana.
Vienlaikus tieši pēdējās nedēļās ir saasinājusies situācija Latvijas finanšu sektorā, kas liek sagaidīt nozares spēcīgāku kritumu nekā iepriekš prognozēts. Negatīvie notikumi var arī būtiski pasliktināt uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu, mazinot gatavību tērēt un investēt Latvijā. Tomēr pagaidām uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji Latvijā joprojām ir augsti, februārī tikai nedaudz samazinoties no iepriekšējā mēnesī sasniegtā pēckrīzes laika augstākā līmeņa, un līdzīga situācija ir visā ES kopumā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
