Valdība apstiprina precizētos priekšlikumus budžeta ieņēmumiem

0
976

Ministru kabinets (MK) ceturtdien, 18.augustā,  iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2017. gadam un ietvaram 2017. – 2019.gadam. Apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, valdība atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā.

Kopējā fiskālā ietekme 2017. gadā no šiem priekšlikumiem ir 3,1 miljons eiro, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā budžeta izdevumu pieprasījumu apmēru, MK noteica, ka valsts kapitālsabiedrības minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2017.gadā (par 2016.gadu) veic 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas un 2018.gadā 80% (par 2017.gadu). Savukārt 2019.gadā 70% (par 2018.gadu), vērtējot katras kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktos mērķus.

Tāpat valdība vienojās par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošanu. Priekšlikums paredz, ka, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2017. gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies taksācijas periodā, sākot ar 2008.gadu un turpmākajos taksācijas periodos) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma.

Šāda pieeja ļaus saglabāt tiesisko paļāvību, neierobežotā laika periodā segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, ierobežojot tikai sedzamo zaudējumu apmēru, kuru var segt konkrētā taksācijas periodā. Minētie grozījumi ļaus saglabāt investīcijām pievilcīgu nodokļu sistēmu, vienlaicīgi saglabājot arī iespēju nodokļu maksātājiem neierobežotā laika periodā segt radušos zaudējumus.

Minētais risinājums pēc būtības ilgtermiņā uzskatāms par fiskāli neitrālu, jo samazinās sedzamo zaudējumu apmēru kārtējā taksācijas periodā, taču nesamazinās to kopējo apmēru, kas tiks segts turpmākajos periodos.

Savukārt, lai nodrošinātu elektronisko datu apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un Tiesu administrāciju par VID un Zvērināto tiesu izpildītāju izdotajiem izpilddokumentiem – tika pieņemts lēmums, ka informācija par Latvijas rezidentu atvērtajiem kontiem tiks izmantota no Vienotā kontu reģistra.

Šāds priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Direktīva paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizveido automatizētus, centralizētus mehānismus – centrālos reģistrus vai centrālas elektroniskas datu ieguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atvērušas vai kuras kontrolē kontus. Informācijai, kas tiek turēta šajos reģistros, ir jābūt tieši pieejamai finanšu izlūkošanas vienībai un kompetentajām iestādēm direktīvā noteikto pienākumu izpildei. Tāpat jānodrošina savlaicīga šīs informācijas sniegšana finanšu izlūkošanas vienību starpā.

Tādēļ, lai izpildītu direktīvas ieviešanas prasības, ir paredzēta Vienota centralizēta juridisku un fizisku personu kontu reģistra izveide. Šādas informācijas lietotāji būtu ne tikai finanšu izlūkošanas vienības, bet arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, VID, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas banka, kā arī Latvijā reģistrētas kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

Ministru kabinets lēma, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāsagatavo priekšlikumi grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, nodrošinot papildu ieņēmumus 1,5 miljonu eiro apmērā.

Tāpat valdība vienojās saglabāt esošo solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtību, vienlaicīgi turpināt vērtēt šī nodokļa iespējamo reformu nodokļu pamatnostādņu kontekstā.

Izskatot informatīvo ziņojumu, valdība atbalstīja priekšlikumu paplašināt Valsts akciju sabiedrības Latvijas Loto piedāvāto produktu (izložu un momentloteriju) sortimentu.

Latvijas Loto vēlas paplašināt savu piedāvāto izložu (un mometloteriju) klāstu ar šādiem produktiem – jaunas interaktīvas izlozes un izlozes (arī momentloterijas) ar augstu laimestu fondu, kas pārsniedz 60% no izlozes (arī momentloterijas) realizācijas ieņēmumiem (ieņēmumi no biļešu realizācijas). Paplašinot sortimentu, VAS Latvijas Loto varētu piedāvāt jaunus un mūsdienīgus produktus izložu un mometloteriju jomā, radot alternatīvu nelegālo izložu piedāvājumam. Tādējādi samazināsies pieprasījums pēc nelegālajām izlozēm, kā arī palielināsies ieņēmumi valsts budžetā (izložu nodevas un nodokļa veidā).