Pirmo četru mēnešu kravu apgrozījuma dati Latvijas lielākajās ostās liecina, ka visdramatiskākais apgrozījuma kritums joprojām vērojams Ventspils ostā. Pārkrauto kravu apjoms otro mēnesi pēc kārtas Ventspils ostā ir par 40% mazāks nekā gadu iepriekš. Rīgas un Liepājas ostās kravu kritums attiecīgi ir bijis par 25,2% un 14,5% mazāks, salīdzinot ar kravu apgrozījumu pirmajos četros mēnešos pērn.
Nav noliedzams, ka ekonomiku visā pasaulē būtiski ietekmē Covid-19 pandēmija, tomēr Ventspils ostas “veikums” satrauc īpaši, jo tas būtiski izceļas uz pārējo Latvijas ostu un it īpaši kaimiņostas Klaipēdas fona, kura 2020. gada martā uzrādīja vēsturisku kravu apgrozījuma rekordu. Tātad, kamēr Latvijas tranzīta nozari (īpaši Ventspils ostu) plosa angažētās pārvaldības sekas un Covid-19, tikmēr Klaipēdas osta turpina veiksmīgi attīstīties un pandēmijas laikā spēj uzrādīt vēsturisku sasniegumu, proti, 2020. gada martā pārkraut 4,53 miljonus tonnu kravas.
Kas bijām, kur esam?
Deviņdesmitajos gados Ventspils osta bija neapstrīdama visas Baltijas jūras austrumkrasta līdere, sākot no Kaļiņingradas līdz pat Somijai, tālu aiz sevis atstājot šī brīža Baltijas valstu ostu līderi Klaipēdu. 1999. gadā Ventspilī tika pārkrautas 35 milj. tonnas salīdzinājumā ar 14,97 milj. tonnām Klaipēdas ostā, bet 2001. gadā Ventspils pārkrāva rekordlielu apjomu – 38 milj. tonnas, kamēr Klaipēdas iespētais bija vien 17,24 milj. Tonnas.
Diemžēl pēdējo divdesmit gadu laikā viss ir mainījies ar kājām gaisā. 2019. gadā Klaipēda jau apstrādāja 46,26 milj. tonnas, kamēr Ventspils “mocās” ar 21 milj. tonnu. 2020. gada martā Klaipēda pat pandēmijas laikā sasniedza vēsturisko rekordu 4,53 milj. tonnu apmērā, kamēr Ventspils spēj “pievarēt” vien 1,043 milj. tonnu apjomu. Ventspils 2020. gada pirmajā ceturksnī (4 milj. tonnu) nu jau pārkrauj par pusmiljonu tonnu mazāk nekā Klaipēda viena vienīga marta laikā.
“Ķeriet zagli!”
Ir saprotami līdzšinējā Latvijas tranzīta “krusttēva” Aivara Lemberga izmisīgie centieni meklēt vainīgos. Ik nedēļu tā saucamajās preses konferencēs Lembergs stāsta briesmu stāstus par šausmīgo valdību, ASV un citiem nelabvēļiem, kuri to vien dara, kā kaitē Ventspilij un Ventspils ostai.
Bet kā ir patiesībā? Ostas uzņēmumu privatizācijai tālajos 90-ajos, tai sekojošiem tranzīta kariem, tranzīta nozares raustīšanai sev vēlamajā virzienā un nozares miljardu izšķērdēšanai, palaistajām iespējām un citām šī perioda negācijām, kas novedušas pie pašreizējā stāvokļa un Ventspils ostas ietekmes zaudēšanas, ir konkrēti vārdi un uzvārdi, no kuriem spilgtākais ir neviens cits kā Aivars Lembergs.
Fakti ir nepielūdzami. Tie rāda, kā tika saimniekots pēdējos trīsdesmit gadus, kad Aivars Lembergs vadīja Ventspils pilsētas domi, Ventspils Brīvostas pārvaldi un biedrību “Latvijas tranzīta biznesa asociācija”, kura noteica toni Latvijas tranzīta nozarē. Kur nu vēl Lemberga ietekme uz politiskajām partijām, kas gandrīz vienmēr Lembergam deva izšķirīgo kārti Satiksmes ministrijas, VAS “Latvijas dzelzceļš”, Latvijas ostu pārvalžu amatpersonu, to pārvaldības un attīstības virzienu noteikšanai! Tranzīta nozarē nekas nenotiek īstermiņā, tāpēc kritums ir ilgu procesu rezultāts – no visa reģiona līdera, kas teju divkārt apsteidz tuvākos konkurentus, esam kļuvuši par atpalicēju, kurš vairāk nekā divkārt atpaliek no līderiem. Un Covid-19 vai “ļauno valdību” te vainot nav iemesla.
16.06.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
