Aicina palielināt algas visiem sociālajiem darbiniekiem

0
1051

Mērķdotācija no valsts sociālo darbinieku atalgojumam būtu nepieciešama visiem darbiniekiem neatkarīgi no tā, ar kurām mērķa grupām viņi strādā, aģentūrai LETA atzina sociālo dienestu vadītāji.

Ventspils pilsētas Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe atzina, ka uz šo jautājumu var paraudzīties dažādi.

“Tas ir duāls jautājums. Jebkuram sociālajam darbiniekam darbs ir emocionāli smags, strādājot gan ar veciem un vientuļiem cilvēkiem, gan ar bezpajumtniekiem. Pieļauju, ka darbs ar ģimenēm situācijās, kad no ģimenes tiek izņemti bērni, ir emocionāli vēl smagāks. Tomēr izdalīt vienu grupu, kuras darbs būtu augstāk vērtējams, nav pareizi,” atzina Kaņepe. Viņasprāt, ir iespējams atrast risinājumu, vieniem piemaksas nodrošinot no valsts, bet citiem – no pašvaldības budžeta.
Vērtējot valdības plānus kārtējo reizi atlikt algu paaugstināšanu pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, Ventspils Sociālā dienesta vadītāja atzina: “Tas parāda valdības attieksmi pret sociālo darbu. No vienas puses, [Labklājības] ministrijas izvirzītās prasības ir ļoti augstas, bet, kad ir runa par atalgojumu, tad mēs redzam valdības attieksmi.”

Vēl krīzes laikā “iesaldētās” piemaksas daļēji kompensējot Ventspils pašvaldība, atsevišķi gan neizdalot vienu grupu, bet nodrošinot algas pielikumu visiem pašvaldības darbiniekiem, atzina Kaņepe. Arī nākamgad pašvaldībā strādājošajiem, tai skaitā sociālajiem darbiniekiem, ir paredzēts algas pielikums. Ventspilī ir seši sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem.

Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna atzīst, ka laukos sociālo darbinieku darbu diferencēt ir ļoti grūti, jo sociālie darbinieki pagastos strādā ar visām mērķa grupām.

Jelgavas novadā ir divi sociālie darbinieki, kas specializējušies tieši darbā ar ģimenēm ar bērniem, taču viņi saņem tādu pašu atalgojumu kā citi šīs jomas speciālisti.

“Visi sociālie darbinieki ir pelnījuši algas pieaugumu. Taču situācija pilsētās un lauku novados ir ļoti atšķirīga. Pilsētas var nodrošināt atsevišķus darbiniekus darbam ar ģimenēm ar bērniem, bet laukos darbinieki strādā gan ar invalīdiem, gan ģimenēm, gan veciem cilvēkiem,” pastāstīja Āna, skaidrojot, ka problēma par pienākumu diferencēšanu pārrunāta arī Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienībā.

Savukārt Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne pauž, ka darbiniekus vispār nevajadzētu “šķirot”. “No visiem tiek prasīta kvalifikācija. Darbs ar ģimenēm ar bērniem nav mazāk sensitīvs kā darbs ar veciem cilvēkiem vai cilvēkiem ar garīgām saslimšanām, jo ar viņiem jāmāk runāt,” skaidroja Limanāne.

Valsts dotācija rada arī nevajadzīgu konkurenci darbinieku vidū. “Tad viņi var jautāt, ar ko darbinieks blakus kabinetā ir labāks, ka papildus 600 eiro saņem vēl 100,” strikta ir dienesta vadītāja.

Gadījumā, ja mērķdotācijas no valsts nākotnē tiks piešķirtas, Limanāne aicina paaugstināt visu sociālo darbinieku algas.

Kā ziņots, valdība nākamnedēļ plāno jau ceturto reizi, šoreiz līdz 2018.gada beigām, pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldībām netiek piešķirta mērķdotācija sociālo darbinieku, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, amatalgu paaugstināšanai, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi attiecīgajos noteikumos.

Minēto mērķdotāciju piešķiršana valsts budžeta konsolidācijas rezultātā ir “iesaldēta” kopš 2009.gada 1.jūlija.

Mērķdotāciju izmaksu bija plānots atsākt 2013.gadā, tomēr LM lūdza to uz gadu atlikt, minot vairākus iemeslus. Cita starpā tika skaidrots, ka nav racionāli atsākt programmas īstenošanu, jo ministrija izstrādā jaunu politikas plānošanas dokumentu “Pamatnostādnes profesionālā sociālā darba attīstībai 2013.-2017.gadam”, kurā atbalsta mehānismi, iespējams, varētu tikt mainīti.

Lūgumu atlikt mērķdotāciju piešķiršanu otro reizi LM pamatoja ar minētajā plānā noteikto pasākumu ieviešanas sākšanu. Valdībā iesniegtajā skaidrojumā ministrija norādīja, ka plāns iezīmē vairumu jaunu pasākumu un efektīvākos virzienus sociālā darba attīstībai, tāpēc neesot racionāli atjaunot mērķdotācijas ar 2014.gada 1.janvāri.

Lai atjaunotu mērķdotācijas no 2015.gada, LM lūdza tam finansējumu jaunajās politikas iniciatīvās, tomēr tas netika piešķirts. Iecere tika atlikta uz diviem gadiem – līdz 2017.gadam. Tomēr arī LM lūgums piešķirt šim mērķim finansējumu nākamgad nav guvis atbalstu.

Tagad mērķdotāciju izmaksas atsākšana atlikta līdz 2018.gada 31.decembrim. LM skaidro, ka 2019.gadā un turpmākajos gados plānotā piemaksa vienam sociālajam darbiniekam mēnesī paredzēta 113,28 eiro. Piemaksas apmērs ir balstīts uz tām 2009.gadā plānoto finansējumu – 426 839 eiro.